(Populārzinātnisks traktāts ar virtuālām ilustrācijām).


Lai ar iet uz leju – tomēr optimistiski…


(H. K. Andersens)


Cienītie prozas auzu pļavēji un līdumnieki, nevienam vien no jums būs pazīstami brīži, kad baigi gribās kaut ko uzrakstīt, bet neko normālu nevar izspiest…Mūza Ambīcija īgni uzgriež muguru, paķer noļukušo Pegastu un aidā- pie cita! Nespējam mēs Mūzu Ambīciju apmierināt…

Kur tad ir tas suns aprakts? Mūsu ego viņš ir aprakts…

1. SIMPLEKSAIS EGONS.

Mums ir simplekss reāli domājošs egons, mūsu gara skats ir aprīkots ar vienkāršo normālo 1:1 objektīvu- ieķērcas vārna kokā – šķolk!, stāv pliks Homo sapiens sapiens – šķolk! Tad zīmējam lielu plakātu ar cēloņiem, sekām un autoritāšu citātiem – no visām pusēm- šķolk! Visu 1:1… Tāda proza kā zāle aizupītes pļaviņā- spēj tik gremot… Kaislības ap miljons dolāru koferiem, maniaks ar avīžu izgriezumiem pie sienas…et cetera… Vē! Mūza Ambīcija neapmierināti masturbē, Pegasts saldi dus.

2. DUPLEKSIE UN MULTIPLEKSIE EGONI.


“Pie nelabvēlīgiem ķīmiskiem procesiem smadzenēs un personības iekšējās krīzes, kas visbiežāk saistīta ar nepilnvērtības apziņu iedarbojas psihes aizsargmehānismi- indivīds rada par sevi spēcīgāku personību, kas vismaz iztēlē spēj atrisināt viņa problēmas. Kamēr indivīds ar īsto apziņu spēj abas personības vadīt, tikmēr mēs vēl nevaram runāt par šizofrēniju klasiskajā izpratnē…”- apmēram tā to traktētu psihiatrija…. Dupleksais egons spēj radīt labu fantastiku, labu dēku romānu, labu erotiku… Mēs esam spēruši pirmo soli…
“Ja indivīda ego ir sevišķi neizteikts un personība neattīstījusies, pie nelabvēlīgiem ķīmiskajiem procesiem smadzenēs var veidoties vairākas kvazipersonības – katrai situācijai sava vai pat vienlaicīgi vairākas…. Apmēram kā pop up lapas pornohostos… Indivīds ar savu neizteikto ego nav spējīgs kontrolēt šādu multiego, un nu mēs droši varam runāt par klasisko šizofrēniju”- tā psihiatrija… Sireālisms, lūk multipleksā egona karogs un lozungs! Otris vārds tam seriāli.
Laimīgs kam tas Dabas dots, bet tiem kam nav - nāksies piestrādāt…
Tātad šī ceļa gājējiem būtu jāparūpējas, pirmkārt, par “nelabvēlīgiem ķīmiskajiem procesiem smadzenēs” – alko, suragātdrugs, grāmata “Latvijas indīgie augi”… Paralēli tam vajadzētu mērķtiecīgi novājināt savu pārāk izteikto ego, pazemojot sevi savās un citu acīs… Šaustot sevi ik dienas. Tomēr brīdinu laicīgi – šāda literāta ceļš ved tupikā – nerunāju par trāpīšanu durkā, pēc zināma laika vienkārši apsīksies radošais potenciāls.

3. ŠAURLEŅĶA EGONS.


Un nu pārejam pie nopietnas literatūras. Mūsu egons nav vairs aprīkots ar 1:1 objektīvu, tas ir aprīkots ar teleobjektīvu, jebšu tam ir pagarinājuma gredzeni – mēs neredzam kopainu, bet mēs redzam atsevišķas detaļas, toties Ļoti Skaidri un skaudri. Skatu uz citām lietām mums aizsedz pelerīne patīkami pelēkbēšīgajā tonī, kas tik raksturīgs aizkritušai širmai. Un kad pagroza galvu viss gar acīm zib vien… Yeaah baby!

Tīras raudzes ekspresionisms, cita vārda man nav… Emocionāli piesātina īsproza, spēcīga lakoniska dzeja un iespaidīgas pasakas, tūlīt pateikšu kāpēc.

Šis talanta aspekts kā likums nav dabas dots, tas ir iegūstams pašu spēkiem – līdzeklis Nr. 1. Anštendīgs alko- alus “Monarch”, Absinth, “Trīsgraudu degvīns” – etc…

Kāpēc krāšņas pasakas? Tas tāpēc, ka ilgstoši šai pacilājošajā stāvoklī atrasties būs grūši – organisma resursi ir ierobežoti, nākas atpūsties un šais atpūtas brīžos tad arī mūs apciemo Murga kungs ar Gļuka kungu.

4. PLATLEŅĶA EGONS.


Ļoti izplatīta parādība atzīto ģēniju vidē. Biežāk dabas dots, parasti komplektā ar spēcīgu intraversi. Ar Floras un ķīmijas produktiem sasniedzms īslaicīgiL… Pēc būtības mūsu egons šādā gadījumā ir aprīkots ar visplatāko platleņķa objektīvu, kāds vien atrodams tirdzniecībā – tādā skatoties abas savas ausis var redzēt, un ja kāda no ausīm aizsedz skatu, varam to pat nogriezt… Zinu, zinu kāds tūlīt bļaus, ka Van Gogh nogrieza ausi absinth ietekmē, bet es saku, ka nav tā – alko ir labākais leņķa sašaurinātājs… Kāds normālais egons ieraus absinth, viņam nekādi plašumi neatvērsies – ieknābs salātā un pievems spaini – kā es te sēžu vai dabūs šauro leņķi. Paskatāmies Van Gogh gleznās – nu izteikts platleņķis, tāpat kā “Ulisses”, vai kāds to ir ar nogrieztām ausīm lasījis? Nē nav – tikai ar 1:1 skatleņķi.

Tomēr problēmu var un vajag risināt – tikai ne vairs ar ķīmijas, bet gan fizikas, precīzāk optikas palīdzību. Lētais variants: nopērkam divas durvju actiņas un pagatavojām brilles. Nu jā, jūs teiksiet, tāds sūda mušas skats uz dzīvi vien ir, nu ja, bet ko tad var gribēt no kompaktklases.

Optimālais variants: Pērkam divus platākos leņķus kādi vien ir tirdzniecībā (īstus ribij glaz), ņemam vecu gāzmasku, plēšam laukā acis, iefokusējam acu vietā platleņķus un traļi vaļi…Nu mēs varam regulēt skatu gan ar optikas gan kāda alko palīdzību. Nemaz neceriet, ka alko adekvāti sašaurinās leņķi līdz 1:1…. Bet gāzmaskas respiratorā aktīvās ogles vietā jūs variet iebērt ko ēterisku… Dalī jūs varbūt neapdzīsiet, bet viņš jūs pa apli arī nē…
Nu tad- lai veicas, jaunais literāt, lai Mūza Ambīcija labpatikā iekunkstas un Pegasts savēcina spārnus.

Jūsu padevīgais un pazemīgais Varbūt…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!