Vējš aiznes

Vārdus

Aiznes tālu un klusu

Mēs pat nepamanām,

Līdz atgriežas tie

Ar vēja spārniem

Kā pulēti stikli

Ar putekļiem klāti,

Vai netīrumiem


Vējš –

Pasaules staigulis

Skrien ar svešiem vārdiem

Uz lūpām,

Matos iepītām

Svešām skumjām


Aiznes tas līdzi

Svešus skūpstus,

Sajauc kā krāsas

Mūsu prātus


Ak tu – klaidoni,

Pasaules zagli

Nejauks, bet mīļš tu,

Tu – pasaules daļa...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!