Vējš aiznes Vārdus Aiznes tālu un klusu Mēs pat nepamanām, Līdz atgriežas tie Ar vēja spārniem Kā pulēti stikli Ar putekļiem klāti, Vai netīrumiem Vējš – Pasaules staigulis Skrien ar svešiem vārdiem Uz lūpām, Matos iepītām Svešām skumjām Aiznes tas līdzi Svešus skūpstus, Sajauc kā krāsas Mūsu prātus Ak tu – klaidoni, Pasaules zagli Nejauks, bet mīļš tu, Tu – pasaules daļa...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit