Foto: DELFI
Ventspils dome noliedz pārmetumus par nepilnībām Ventspils teritorijas plānojumā.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš norādīja, ka Ventspils pilsētas dome ir gatava sniegt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam sīku informāciju par Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem, lai izskaidrotu ministram, ka pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi nenozīmē koku izciršanu, atsevišķām teritorijām mainās vien teritorijas izmantošanas mērķis.

Vītoliņš sacīja, ka domes 2012.gada 16.martā pieņemtais lēmums par Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam grozījumiem paredz teritorijas izmantošanas mērķa maiņu atsevišķām teritorijām, tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē tūlītēju un vērienīgu mežu izciršanu, kā to apgalvo opozīcijas deputāti.

Viņš pastāstīja, ka tieši Ventspils brīvostas teritorijā darbojas pilsētas lielākās kapitālsabiedrības, kuras pilsētas pašvaldības budžetā iemaksā vairāk nekā pusi no budžeta ieņēmumiem. Arī visi nozīmīgākie attīstības projekti pēdējo desmit gadu laikā īstenoti tieši Ventspils brīvostas teritorijā, piebilda Ventspils domes pārstāvis.

Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka konkurencē par investoru piesaisti ļoti svarīgi ir atrast vispiemērotāko vietu jaunām ražotnēm, tādēļ katram potenciālajam investoram tiek piedāvātas trīs līdz piecas iespējamās projekta attīstības vietas. "Būtiski ir uzsvērt, ka atsevišķos gadījumos investoriem savas ieceres īstenošanai ir nepieciešama teritorija pat 50 līdz 100 hektāru (ha) platībā. Tieši šā iemesla dēļ, lai būtiski paplašinātu piedāvājumu potenciāliem lieliem investīciju projektiem, ar domes lēmumu daļai brīvostas teritorijas meža zemes mainīts teritorijas izmantošanas mērķis. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laikā pašvaldība izvērtēja visas pilsētā esošās teritorijas un to izmantošanas mērķus un, piemēram, 22 ha lielu teritoriju pie Būšnieku ezera izslēdza no apbūves teritorijas un izmainīja tās izmantošanas mērķi pret meža zemi," paskaidroja Vītoliņš un piebilda, ka kopējās iespējamās izmaiņas Ventspils brīvostas teritorijā ir izvērtētas pilsētas vides pārskatā, par kuru pozitīvu atzinumu sniedzis Vides pārraudzības valsts birojs.

Vītoliņš arī uzsvēra, ka ikviens investīciju projekts pirms tā īstenošanas tiek izvērtēts. "Visiem nozīmīgajiem investīciju projektiem tiek veikta pilna ietekmes uz vidi izvērtējuma procedūra, kas ietver sabiedrisko apspriešanu un parasti ilgst vismaz gadu," teica Vītoliņš.

Viņš minēja, ka Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti iepriekš publiski nepatiesi apgalvoja, ka teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti ventspilnieku paraksti pret grozījumu ieceri. "Tikai 2012.gada 13.janvāra sēdes laikā deputāts Ivars Landmanis iesniedza vēstuli, kura tajā pašā dienā tika reģistrēta domes lietvedības sistēmā un uz kuru likumā noteiktajā termiņā ir sniegta sīka atbilde," klāstīja Ventspils domes pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Sprūdžs Ventspils domei pieprasījis iesniegt teritorijas plānojuma grozījumus. Ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inese Auniņa iepriekš pastāstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vairākkārt saņēmusi sūdzības par Ventspils teritorijas plānojuma 2006. līdz 2018.gadam grozījumiem.

Ministra padomniece informēja, ka iebildumi ir saistīti ar iespējamu liela meža masīva izciršanu Ventspils brīvostā, kas plānojuma grozījumos noteikta par ostas apbūves teritoriju.

Ja tiks konstatēti būtiski pārkāpumi, ministrs lems par rīkojuma izdošanu par pašvaldības pieņemtā lēmuma vai tā daļas apturēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!