Vīns

Pirmais malks. Nedaudz. Lūpas un mēle atdzīvojas, garša caur augslējām nokļūst līdz smadzenēm. Silta ņirboņa galvā. Kidzmarauli.

Otrais malks. Silta straumīte aizšalc pa tikko atveldzētu gultni, tā neizsīkst kaut kur pēc pēdējās sajūtas mutes dobumā, bet dziļi lejā kļūst par siltu ezeriņu. Negribas draudzenes sagatavotās piparkūkas. Negribas nekā lieka. Tikai iekļūt pasaulē aiz kidzmarauli.

Lieli trešais un ceturtais malks. Ezeriņš ir kļuvis par sūkni. Parādās pirmā migliņa sajūtās. It kā nobīde starp pasauli un manu pasaules uztveri. Pirmās pazīmes mazai pauzītei starp pasauli un mani. Nedaudz samezglojas domas, bet tā šķiet tikai brīdi.

Īstenībā tās iztaisnojas un sāk paralēli tecēt vairākas. Viena piesaistās kartei, kas ir tastatūras paliktnis, piektais malks, kaut kāda pavisam nesaprotama pilsētiņa Urziceni virs Bukarestes, kāpēc Turcija ir dzeltenā krāsā, ko teiks apkopēja rīt no rīta, nejauši iešaujas, ha tomēr vainas sajūta uzglūn, hu, stop.

Nospiedumi uz glāzes malas ir neglīti, lūpas, pirksti, izdalījumi no maniem dziedzeriem, sestais, process abos virzienos, izdzeršu vispirms atlikumu un tad pieliešu pilnu, nevis papildināšu, jo papildināšanā ir kaut kāda nesaprotama piezemētība, kaut kāds utilitārisms, zemniecība, vecais ar jauno, kāds tur vecais dažas sekundes,septītais, jā starp citu, cik pulkstens, tā 20:17, vecais Royal, nosaukums cool, pat pulkstens mēsls, nevar pārgriezt, kad tikšanās, neļauju nevienam pietuvoties, lai neredzētu, ka datumi atpaliek par trim, paskalinu mutē, garšīgs, samtains, uznirst sieviete, ko vēlos, patīk viņas ķermenis, pašas beigas arī, bet procesam jābūt ilgam un tādam nedaudz bērnišķīgam, kaut kāda nedaudz bezsakarīga runa 4.klases beigas, 5.klases sākums, bet ar šauta vilka skatienu, varbūt, kā būtu piedzerties kopā ar viņu lēnām, kontrolējot kā aizmiglojas apziņa un skaļi stāstot to otram, viņai patiktu, neziņa, varbūt neizdotos paslēpt manu žulti, tikko izlaboju uz datora pareizrakstības kļūdu viss, vairāk nelabošu, nebūs autentiski, kas ir autentiski, astotais, turpmāk jāskaita glāazes, ne malk, nedaudz neziņa, varbūt pudele par maz, nieki, ja kas aizšaušu lejā uz Dionīsu, stop, tas jau būs ciet, Īsta migla. Parādās nedaudz bravūtras. Jākontrolē sevikāpēc, tik dzaudz dzeltenās krāsas kartē, nevar saprast robežas, tesaloniki, bija le’ģenda par Leonīdu, ļoti patrika, 300 vīri izgāja pret simts tūkstošiem starp jūru un klintīm, mierīgi nostājās un teica, tālāk iesiet, kad mūsu nebūs, to nesaprot tādi Naumaņi, nav slikts vīrs bet tomēr, kas viņam pret 13.kareivi, reāli vīri reālās situācijās, pievelk, labi, kas es tāds, vismaz gadu četreiz nedēļā jāiet uz city fitness, stop, sajucis glāžu skaits, jā city fitnes, lai iegūtu ķermeni, kas kaut simto daļu no slodzēm, ko varēja šie vīriņi, iedzēra, satrakojās, saleca laivā, izbrauca no fjordiem, iekaroja pieejamo Eiropas daļu, labi būtu dzīvot reālu vīru kopienā, sievietes kā kampaņa, nevis kā ikdienaa, viens galds, kopīgas cīņas utt, tiešām kas dzīvo tādā Urziceni, varbūt tādi jokaini rumāņi ar savu valūtu, trulu seksa, zīmēšanos tādā trulā rumāņu stilā, kas, varbūt augsti attīstītas garīgas būtnes, iedomājos Urzicenas adepti ar cvēsti visai cilvēcei ar formulu kā apiet jkrāces, jāskatās biežāk uz ekrānu, daudz kļūdu, nedaudz bailes, ka b;ūs garāk kā domāju, pretīgi itr baidīties, nožēlohjami, kāpēc esmu atkarīgs no formātakas ir to izdomājis, problēma ir mani, ja aizveru acis, pazūd visi fvormāti, pēdējā glāze, būs tomēr jāiziet svešajā pasaulē aiz istabas durvīm, taisni noiešu, tā, nedaudz slikti, saskalojās ezeriņš, neskatīšos uz Uzriceni, drauzmīga doma, ja es nekad vairs netikšu vaļā no Urziceni sindroma, nespēšu aiziet bno šīs domas, tā vajās, tā Nidye, Melnās jūras piekraste, varbūt Mnosaukums no Mīdijas senās zemes caur ko grieķi devās karā ar sarmatiem un amazonēm, kas as bija, nu biezs iesējums, krievu valodā, zaļi vāki, Fukidids vai Plutarhs, nu viss viens, tā tur jauki viss aprakstīts, bija brīnums, ka visa problemātika, kl risinu, jau pastāvēja tad, kas viņu, pirms 2, 3 tūkstošiem gadu, tā nekas evolūcija, nu labi tehnoloģijas, bet ja padomā, cilvēčiņi tikpat nežēlīgi, tikai argumentācija labāk izstrādāta, 11. septembris, 11, septembris, auro visās malās, stop jāoiet pēc vīna, Ja eatgriežos, pārējie birojā no rīta pēc šīs hronikas skaitļos kur esmu, ceļos, tā nauda, karte un piecītis, ceru, ka ņems.

tā ieklāvos, 4, 69 Ls. ahašeni, nedaudz asākas šķiet, Haijāms, dzejoļusx neatceros tikai noskaņu, tāds sieviešu, vīna un garīgu atklāsmju mijkrēslis, sufisti, derētu aizbraukt, bet bailes, neiekļaušos, 11. septembris, tu ar mums vai pret mums, jāpagaida, draudzene dusmosies, nekas, tāpat viņa gozējas manas uzmanības saulītē, stiop, tā nav, esmu aizmirsis, kā tas ir, ka par viņu jācībnās, viss pāsssaprotami, taču gribas arī citas sievcietes un nemaz nav tāk a tas vērsts pret viņu, viņas vietu nevar ieņemt bneviena cita, bet gribu, Katarīnu, Kristīni, Ilzi, arī, kāpēc tā iekārtots, vajag mainīt sistēmu, tas nevar būt slikti, jo tā tas ir, kāpēc man jāmelo man mīļamn cilvēkam, tad labāk svings, aiziet, ahašeni, Melnā jūra, Jāsons ar savu aunādiu, kā tas bija aiziet vīri ar uzdevumu un ātrāk nerādās, kamētr nav izpildījuši un sievas gaida kā Fatima, jāparun;ā ar draudz

eni par fatimu no Koelju, sieviete ideāls, ar seju pret austrumiem, es tevi gaidīšu, vienalga cik ilgi, te rīgā, ja kaut pāris stundas neesi prognozējams, jau problēmaS, KUR BIJI, pauzīte jau pavisam liela, starp pasauli un mani plīvuriņš zināms, bet tā pauzīte, varbūt kāOPeļevnam, kādā brīdī vilciens apstājas un tu vari izkāpt, kamēr paŗējiem liekas, ka tie atrodas trakā ātriumā auļojošā vilcienā, klusums, smaržo Vologdas sili, aust saule uz sliedēm apstājies vilciens, stāvu, varbīūt tas ir tas, uz ko iet, iet uz naudu nožēlojami, esmu kaut ko iekrājis bet ebreju vīriņu kontekstā tas ir nožēlojami, labi meita mācīsies koledžās un visur citrur, bet klubiņ;ā es nebūšu, lai būtu klubinā ir jānozog desmiti miljonu, un ja neesi klubiņā tevis nav vispār, labi varbūt žults, ka neesmu Andrītis vai Vaļera, vai vismaz Jūlijs, ko nozīmē nozagt, ener;ģija ir, spēles nnoteikumi nav aprakstīti, visi kas kritizē, to nespēj, teica vien no tiem EBRD žuļ;ikiem, saka ģenētiski attīstītākie suņi, izlase, nevis kaut kāda neatkarība, glāze ahašeni, kas to tirgo, taču ne jau tas trulais ritenis no austrāklijas, u neesi, esmu pālī, stop, kontrole.

Tā tagad pilnīgi mierīgi. Kā SS vīriņi 50-tos gados Austrumvācijā, Krievijā biznesu taisīt bnevarētu, atšifrētru, kāda tava zemapziņa, tāds tu krīzes situācijās, Tīrons ir lohs braukā apkārt pa Indiju un ķīnu, bet joprojām perifērijā, runā par Pjartigorski un Brodski, salagas, ko Tīron, tavs Brodskis tev ir devis, lai tu mainītu savu dzīvi, ko var gvelzt bez jēgas un kāda jēga, ja tas neskar tavu dzīvi, stop, kas es tāds daudz esmu mainījies, kur mana nirvāna, jau 33, nobīde starp pasauli un mani milzīga, nav spoguļa, viens reāls vīrs teica, ka tas izeja uz citu pasauli bailes mēģināt, ja neatgriežos, un kas es tāds mājas darvbi nav izdarīti, pietiks l;asīt šos gusdrīšus Kastaneda, labi, drīzāk, apjāja sistēmu, neticuy, ka dons H. piekrita publicētt visus Karlitos darbus, Labi, Gurdžijebvs kaukāzietis, žulļiks, labi Ošo, maniaks, ko viņš saka par Oregonu, personisks naids, bet ja petrsonisks, ko lien vispārcilv’4ciskā lauciņā. labi, krišnamurti, klusēju, bezmiega naktīs autoritāte, kā tas ir nekādu skolotāju, nekādu sixtēmu, vienam grūti, viņam izdevās, jocīgie teozofi, labi Bahs, ko viņš tur cīnījās par savu mežu, pārājk īpašnieciski, Lomovcevs – klase, vannā sēžot lasu, ja dzīv;ē kadreiz speidīšu roku, kaifs, varbūt apstāties paliek slikti, varb;ūt nav ahašeni, Pe

levins, patūik, bet bezpoļeznaja žem;cužina, kurš šo žulti var panest. tad jau labāk liepnieks ar šo mazo drau;ģeli ar augsto pieri, kā viņu, trolšteins, stoip. Kontroile.

Esmu piedzēries. Es esmu. Bez objekta. Tas sašaurina. Vienkārši esmu. augustīns, kartēzijs, nīžče, dzērāji un rītos agri celties negribētāji, tāopēc filozija, pēc sajūtāM ahašeni jau oir nepatīkams.

Nedaudz gribas vemt. Kur. Nobīde starp pasauli milzīga. Vajadzīgs kontakst. Jāzvana savai sievietei. Kamēr bneveras citas, labāk darboties ar zemākajām, čakrām, jodrene to gorodovoj, kā pagājušo sestdien, pieņemšana, Ilze ar savu kā likās trulo v;īru, aicinājums, aiziet Vodoo, bet vēlāk vīrs atbrīvojās, būtu labs sekss četratā, ja varētu papildus draudzenei Ilzi, bet vīrs tomēr sasprindzis, manu aicinājumu laida gar ausīm, v;īns, dzert jau ir nepatīkami, rīkle sapsringst, Urz98iceni, kas tā tāda, tā atsklēga uz pasxauli, kā Kafkam, it kā sargā it kā nē, man patīk jau divas Ilzes, labi nodrāzties, kas pēc tam , man ir slikti, visur ir žuļiki,visi šie solanas, anani, un paueli, neminot blerus, un vikjes freibergas, žuliki, tādēļ, ka nezin uz kurieni ved, aklie žuļiki, nu labi politika, atslābstu, eju uz iekšējo pasauli, acis ciet, melna tumsa,m haoss, mēģināšu kādu brīdi klūsēt un bvērot.

Pilnīga kontroile.

Ja man pazvanītu draugs un teiktu no tavas šībrīža rīcības atkarīga cita cilbvŗka dz’/īvība, jāsaņemas, latviešiem vajadzīgs sufisms, jo tur draudzības tēma izvēsrta, tas nav nekāds koknesis ar lācplēsi, kas apjāj viens oytru, jāiet gulēt.

Kontroile.

Es nepar ko nekaunos, nenožļoju, neilgojos, nedusmojos. Ahašreni paliks neizdzerts. Man ir slikti. biju tualetē. Urīns, nekas vairāk, ahašeni, mēsls. kas es tāds, tā, stop, labi nauda, nekas, sekss, nekas liels, ietekme,patīk, bet mainītu pret nirvānu, publicitāte, sūds, kas es esmu?

Nekas.

Muļķigs dialogs.

Ja neaizlaidīšu uz ziepjukasti tagad, neailaidīšu nekad, kāpēc citiem varētu interesēt tava žults, nezinu, dialogs nav nekas, tā pārtraukšana ir viss. ja izdosies nebūšu veltīgi dzīvojis.

Urziceni, varbūt tiešām adepti un vēsts?