***


Rīgas 1/8 daļa ir tava Čax...

Es nezinu vai esi savējais,

Tu esi pārāk vēsturisks, puis

Tāpat kā kāds valstsvīrs vieds

Vai klasiķis kāds skolā nīsts

Bet varbūt tomēr savējais?


Paskatīties jaunu skatu uz visu

Ar šodienas atribūtiku – kā ir?

Atribūtika noveco. Cilvēki mirst.

Zirgi un zirgu mēsli nav aktuāli

Arī zilais moskvičs vairs ne...

Nav aktuāls nekas, kas ir aktuāls visiem.


***


Diena kura kļūst par tavu piedzīvojumu

Tikai kad aizmetis visu prom

Beidzot vari ieelpot brīnumu

...bet tad tas vairs jau nau tavs


Joprojām vien vēro

Kā zemūdene Daugavā ieklīdusi

Laša krāsā


Ne plostu, ne laivu, ne tirgu

Vienīgi tirgusekonomikai ļautiesprieks

Izrullē man šovakar banknoti pa spraugu

Tā nu sapresētas apdrukātas novērtētas

Manas stundas ir tagad paša rokās

Kāds prieks! Kurp tagad? Ko nu?


Pilsēta kā lapseņpūznis var būt, Un vēl kā skudru iemītās takas.

Es brīvs? Ko niekus! Izvēles nava!


Notikums, notikums, atgriešanās,

piedzīvojums pārtop stāstā,

Stāsts pārtop atmiņās.

Atmiņas ir kā notis -

Tad lai atnāk un nospēlē kāds

Uz manām nenoskaņotām klavierēm tās…


Viens melnais raganas mats uz galda,

Viens vardarbības rezultāts ezermalā no rīta,

Slīkonis, daži policisti...

Polietilēna maisiņš uz kura sarindāti it kā dokumenti

It kā liecinieks it kā neatkarīgs vīriņš klīst.


Tas ir kā sadalīt vistu cepšanai!

Nāc, izstāsti man savu atmiņu stāstu

Atmiņas ir kā labie meli

Kad neko es nestāstu mātei.


***


Man kaimiņos dzīvojošs lidotājs

Vecs marasmātiķis

Viņš jau nezin, kā laukakmens nezin neko.

Kā rakstnieku senīlās bērnības atmiņās

Kā futbolbumbas izsista loga rūts

Tik pieticīgs un pliekans ir izstāstīts kad tapis

Taus muļķīgais piedzīvojums


Es esmu kā žurka uz zvejnieka laivas - es nezinu kā viņai tur...

Bet zinu, ka reizēm žurkas no kuģiem mēdz bēgt.


***


Vai tas ir atkal par Rīgu?

Kautkas par nākotni, vai kautkas klusi strīpains,

Kad dziedi tu lemesi vecu

Koka zaros kur suņusēnes plaukst kā saules afrikāņu matos

Brīdī kad to iedomājos, kā pērļu zvejnieks uznirst

Līdz sāpes viņu saliec līkumos kā smilšu atsegtās priežu saknes krastmalā.


Cilvēks nau dzimis piemērots dzīvei ziemeļos tik tālu

Civilizācijas murgu pārņemts

Nez kādas sēnes saēdies, mans sencis tālajā pagātnē

No laba prāta vai draudu trukts šurp devies.

Citādi nemaz nebūtu tādas Rīgas.


***


Nav tāda stāsta!!!


Labdien, es esmu rīdzinieks tāpat kā arī visi tie uz ielas

Esmu tas, kā vispār nav tāpat kā krēsls mākoņos.

Bet mākoņos – tur man ir tronis celts.

Tas iepriecē!


Rīts kā pasaku ķēniņš mantrausīgs

Uz kurieni sēž šie sastrēgumu varoņi

Lielpilsētas parodijas man tik nostaļģiski mīļas


Negaiss. Atceries jūlijā negaiss virs Daugavas.

Nekā īpašāka kā cituviet, vien tas ka asfaltēts klajums.

Un tas, ka atspīdumi viļņos.


Pilsēta.

Policija, kā likums, maitu lijas.

Plūdi zem tilta, jūlija negaiss.

Salijis mīlētājs nedaudz nokavējies

Kā runcis pie piecstāvu nama no loga apliets.

Skrien, skrien, vecīt! Gan klupsi.


Es laimīgs vērotājs.

Kā kosmonauts kā zemūdenes pilots.

Nekas. Drīz rimsies.

Nekas, tā bija tikai viena diena.

Kad iznācis pēc darba uz ielas.

Tad ir Atpilsēta. Nerīga.


Pilsētnieks internetā kura darbs ir nekur

Kurš esi kā klīstošais holandietis manu atmiņu dzelmēs grimis bet dārgumiem pilns apslēptiem.


Turi vien akmeni ziepjainiem pirkstiem

Turi vien akmeni uz mani mest

Vēl pavēršos uz tevi no televizora kastes

Ja vēl nezināji tās ir manas mājas.


Kaleidoskops, bībele poltergeista mājoklis un templis zaķusalas tornis Nācija kuras nau tas ir atiris diegs


Negaiss, atceries, jūlijā būs negaiss

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit