Ja Tu zinātu, cik ļoti man vakar gribējās Tev pateikt, ka es Tevi mīlu. Es protams to neizdarīju, jo man bija bail, ka Tu mani atstumsi. Šodien man ir šī iespēja, es varu Tev atzīties savās jūtās, kuras manā sirdī mājo jau veselu gadu.
Patreiz graužu Tevis atnestās barankas ar ķimenēm un domāju tikai par Tevi. Tu jau varbūt nojaut, ka es Tevi mīlu, es tiešām nezinu, bet es ceru, ka pēc šīs vēstules izlasīšanas Tev tas kļūs skaidrs.
Es un mans draugs toreiz sēdējām krodziņā "Blueberry". Mēs jau toreiz lāga nesadzīvojām, jo viņam vienmēr bija svarīgākas tādas lietas, kuras mani vispār neinteresē. Viņš mūždien runāja par futbolu, saviem draugiem un makšķerēšanu. Tu jau zini, ka mani tas viss pilnīgi neinteresē. Nemaz negribas ar viņu kontaktēties, jo mēs jau saprotamies visos jautājumos. Ja ar kādu gribās runāt, tad tā esi Tu un tikai Tu. Mums vienmēr ir par ko runāt – modes aktualitātes, slavenību privātā dzīve un Harijs Poters. Jā, mēs pēdējā laikā arvien biežāk un biežāk aprunājām šo jaunekli. Vienu brīdi man pat likās, ka es viņā iemīlos, bet šīs izjūtas bija mānīgas – ne jau viņā es iemīlējos, bet Tevī.
Nu, jā, tā nu mēs toreiz sēdējām tajā krodziņā, kā reiz bija visu mīlētāju diena un viņš man bija uzdāvinājis sarkano, sirds formas piespraudi ar uzrakstu: "Love me tender". Zinu, zinu, ka šis teikums izklausās pēc utopijas, es jau arī tā domāju.
Es malkoju zaļo tēju ar citronu, bet mans draugs bija pasūtījis alu, kā jau vienmēr viņš to darīja. Mūsu saruna galīgi nevedās, tā vien likās, ka vienīgais ko mēs spējam – strīdēties pilnīgi par visu.
Pēkšņi ienāci Tu – slaida, izskatīga sieviete un Tavi mati bija sarkankoka krāsā. Kā man patīk šis tonis, tas mani dedzināja, spīdzināja un lika sajust Tavas uguns liesmiņas. Tavu augumu sedza melns mētelītis, bet Tavas maigās rokas pēkšņi atbrīvojās no šīs nastas… Tā nu Tu apsēdies pie blakus galdiņa un lūkojies uz mums abiem – laimīgi nelaimīgajiem. Es sajutu Tavu smaidu un savādo strāvojumu, kurš plūda uz manu pusi. Es pēkšņi pamanīju, ka uz Tavas melnās kleitas fona rotājās tāda pati piespraude, tikai uzraksts uz tās bija mazliet savādāks: "I will always love you". Vai šīs sirds bija no materiāla, kas magnētiski pievilkās vai arī mūs tuvināja kāds apslēptais spēks – es nezinu, bet es jutu, ka mēs esam viens vesels.
Jau nākošajā mirklī Tu tiesāji pasūtītos pelmeņus svaigi zaļā krāsā un strēbi tikpat zaļas krāsas buljonu, bet mani tas tik ļoti aizkustināja, ka es nespēju atraut savu skatienu no Tavām lūpām, acīm, pelmeņiem. Šī krāsu spēle: melnā kleita, sarkanie mati, sarkanā sirds un zaļie pelmeņi. Es iemīlējos Tevī, nē, nu jau es mīlu Tevi!
Tu ik pa brīdim lūkojies uz manu melno, īsi cirpto frizūru, itāļu mandaļveidīgajām acīm, čigāniem tik raksturīgo lauzto degunu un mazo augumu. Es jutu, ka Tevi pievelk šis pretstats. Tu meklēji kādu, tovakar tā biju es, kurai Tu pievērsi īpašu uzmanību.
Es taču toreiz vēl piemiedzu Tev ar aci, bet Tu tikai smaidīji par mani, mums, bet varbūt par zaļajiem pelmeņiem?
Jā, es saņēmos un uzaicināju Tevi vakar ciemos. Tas bija tik skaisti, Tu atkal vilki nost savu melno mētelīti un es varēju aplūkot Tavu augumu melnajā, pieguļošajā kleitiņā. Tavas krūtis bija izteikti sievišķīgas un sejas panti lika man Tevī iemīlēties ik reizi, kad es uz Tevi paskatījos. Tās barankas es nedrīkstu apēst, noteikti vienu paglabāšu, palikšu zem spilvena, lai sapņos man rādītos tikai Tu – mana sapņu sieviete. Vakar Tu man atklāji, ka strādā kopā ar manu draugu, tas mani nemaz nepārsteidza, bet varbūt arī pārsteidza? Es pat nezinu, tik zinu, ka šodien es Tev varu atzīties savā mīlestībā.
Es mīlu Tevi, sarkanmatainā sieviete! Es gribu iesmaržot Tava auguma smaržu, sajust matu zīdainumu un pieskarties Tavai brūni iedegušajai sejai, krūtīm - visam augumam…
Blueberry
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
