Lai gan dezinformācija un nepatiesas vai tikai daļēji patiesas informācijas izplatīšana nav 21. gadsimta izgudrojums, straujā interneta, tostarp, sociālo tīklu attīstība, to padarījusi par zelta laikmetu ātrai un efektīvai informācijas izplatīšanai sev vēlamā gaismā. Tā, piemēram, sociālā vietne "Twitter" ir veids, kā ne tikai rast idejas un viedokļus, lai pamatotu kādu noteiktu vēstījumu, bet arī izplatītu ziņu pēc iespējas lielākam sekotāju skaitam – arī tiem, kas nav regulāri tādu ziņu portālu kā "News Front", "Geopolitica.ru", "Russkaja Vesna", "Sputnik Latvija" lasītāji.

Virkne interneta ziņu portālu, kas jau vairākkārt piesaukti kā vieni no dezinformācijas izplatītājiem, regulāri veido ziņas, balstoties uz sociālās vietnes "Twitter" lietotāju pausto viedokli. Šajā platformā paustā informācija sniedz iespēju ne tikai it kā leģitimizēt vēstījumu, šim mērķim izmantojot vietējo amatpersonu viedokli, bet arī palīdz iesaistīt Latvijas iedzīvotājus, kas sociālajā vietnē pauž savu personīgo viedokli. Nereti, pašiem nezinot, vienkāršu tvītu autori kļūst teju par dezinformāciju izplatošo mediju "korespondentiem". Ņemot vērā faktu, ka sociālo tīklu pamatfunkcija ir kalpot tam, lai lietotāji tajos aktīvi dalītos ar savu personīgo viedokli un fotogrāfijām, veidojas liela informācijas telpa, kura ir pateicīga vieta, kur idejas un saturu pasmelties arī dezinformatoriem. Atliek tikai no plašā klāsta selektīvi izvēlēties viedokļus, kas paskaidro un ilustrē izplatāmos vēstījumus. Apskatīsim divus piemērus!

Kā uzradās "sātanisti"?

Viena no populārākajām metodēm, ko īsteno ziņu portāls "Sputnik Latvija", ir veidot rakstu, aprakstot starp "Twitter" lietotājiem notikušu diskusiju. Tā interneta portālu vidū nav reta parādība, tomēr uzmanību pievērš tas, ka virsrakstā tiek integrēts nacionalitātes elements, to vispārinot un piešķirot emocionālu nokrāsu, rezultātā, radot vēstījumu, ka latvieši, vēršoties pret krievvalodīgajiem, netaupa arī lamuvārdus.

Augustā, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu aģitācijas periodā, portālā apriests pie Zemitānu tilta izvietotais partijas "Latvijas Krievu savienība" priekšvēlēšanu reklāmas plakāts . Raksta katalizators ir Anitas Legzdiņas tvīts, kurā viņa pauž savu vērtējumu par plakātu.


Ekrānuzņēmums no "Twitter"

Tas ir pietiekams pamats, lai portāls rakstu izvēlētos pieteikt ar virsrakstu ""Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus."

Ekrānuzņēmums no "Sputnik"

Jautājums: no kurienes vārds: "sātanisti"? Var secināt, ka, gatavojot šādus rakstus, tā veidotājiem var nākties pavadīt krietnu laiku, lasot interneta lietotāju diskusijas, jo šāds plakāta raksturojums pie Legzdiņas ieraksta atklājas tikai tālākā diskusijā. Tātad, portāls izvēlējies virsrakstu, kam nav nekāda sakara ar oriģinālo tvītu, bet gan ar komentētāja piebildi. Sanāk, ka jebkurš no komentāriem, īpaši tiem, kas uzrakstīti pie kāda tvīta par sabiedrībā neviennozīmīgu tēmu, var tikt izmantots kā pietiekams pamatojums, lai kļūtu par galveno ziņu jeb virsrakstu. Var secināt, ka jebkurā tvītā paustam izteikumam, pat komentāram, ir potenciāls kļūt par portāla virsrakstu.

Ekrānuzņēmums no "Twitter"

"Sputnik" uz šī paša tvīta pamata centies aktualizēt papildu tēmu par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu, attiecinot tvītā pausto negatīvo attieksmi uz krievu valodas lietošanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kontekstā. Vēstījums paspilgtināts, integrējot partijas "Latvijas Krievu savienība" līdera Miroslava Mitrofanova viedokli par to, ka viņš neatteikties no politiskās aģitācijas krievu valodā, pat ja tā tiks aizliegta ar likumu. Jāpiebilst, ka viņa komentārs sniegts ne par konkrēto piemēru, bet gan plašākā kontekstā - par partijas "Nacionālā apvienība" šī gada sākumā izvirzīto priekšlikumu ļaut priekšvēlēšanu aģitāciju noturēt tikai valsts valodā, kas 3. septembra Saeimas sēdē, ar nelielu pārsvaru deputātiem balsojot "PAR", tika atbalstīts, likumprojektu nododot komisijām izskatīšanai.

Tātad, raksts izveidots no vairākiem avotiem, lai kalpotu kā pamatojošs arguments naratīvam "latvieši pret krieviem".

Kā Rīgas domes deputātes tvīts kļuva par Latvijas kopējo nostāju

Vēl viens piemērs - Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma deputātes Evas Mārtužas (JKP) tvīts, kurā tiek uzsākta diskusija par to, ka latviski runājošo sabiedrisko iestāžu un uzņēmumu vadītājiem būtu jāpieprasa samaksa par tulka pakalpojumiem, ja savstarpēji nav iespēju sazināties valsts valodā.


Ekrānuzņēmums no "Twitter".

Viens no Krievijas informācijas portāliem "Russkaja Vesna" vien divas dienas vēlāk, balstoties uz Mārtužas ierakstu sociālajā vietnē "Twitter", izvēlējies virsrakstu, kas norāda uz it kā visas valsts nevis deputātes ieceri Latvijā ieviest maksu par savstarpēju saziņu krievu valodā. Lai gan virsrakstā runāts par it kā, valstisku iniciatīvu, tālāk rakstā analizēts vienīgi Mārtužas teiktais par to, ka šāda veida maksājums varētu būt sava veida kompensācija darbiniekiem par nepieciešamību runāt krieviski.

Jāatzīmē, ka Rīgas domes deputātes tvīts nevar kalpot kā valsts oficiālā nostāja vai viedoklis kādā jautājumā. Lai gan Martuža iepriekšējā sasaukumā ieņēma pašvaldības deputātes amatu, paust valsts oficiālo nostāju var valsts augstākās un šim nolūkam pilnvarotas amatpersonas.


Ekrānuzņēmums no "Russkaja Vesna"

Atkārtošana zināš.. dezinformācijas māte?

Vārdu savienojumu "viltus ziņas" vai "dezinformācija" dzirdam arvien biežāk, tomēr, kuram gan pietiek laika vienmēr pārbaudīt informācijas ticamību, it īpaši, ja tas parādās vairākos avotos un no dažādiem rakursiem? Atliek vien aizdomāties, vai tieši tāds arī nav mērķis – izplatīt vēlamo informāciju tik dažādos veidos, ka tā kļūst it kā arvien ticamāka un grūtāk kontrolējama.

Cita starpā, viena no populārākajām un iedarbīgākajām propagandas manipulatīvajām pieejām ir tieši atkārtošana – vēstījumu atkārtojot pastāvīgi vienas un tās pašas ziņu programmas ietvaros, arī ilgākā laika periodā. Tā, piemēram, Krievijas izplatītajā dezinformācijā Baltijas valstīs, viens no atkārtotākajiem naratīviem ir stāsts par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību apspiešanu. Agresijas intensitāte vēstījumos mainās – no ziņas par to, ka liela daļa jauniešu Latvijā vēlas mācīties krievu valodu, līdz informācijas izplatīšanai par to, kā jauniešus māca naidīgi izturēties pret Latvijas lielāko mazākumtautību vai to, ka Latvijā vēlas ieviest maksu par savstarpējo saziņu krievu valodā.

Līdzīgu taktiku, lasot "Twitter" diskusijas latviešu valodā par kādu sabiedrībā neviennozīmīgu tematu, izmanto arī starptautiskais "alternatīvo" ziņu portāls "News Front", kas regulāri analizē notiekošo Latvijā. Tas ir Krimā bāzēts dezinformācijas un propagandas medijs, kas uzstādījis mērķi: alternatīva informācijas avota nodrošināšana Rietumu auditorijai. Kā savā augusta pārskatā atklājusi ASV Valsts departamenta pārvaldītā struktūra "Global Engagment Center", - aiz šī portāla slēpjas Krievijas drošības dienestu un Kremļa finansējums. Arī viltus ziņu plūsmu uzraugošā platforma "euvsdisinfo.eu" norādījusi uz šī portāla klaju dezinformācijas izplatīšanu.

Bīstamība rodas faktā, ka cilvēki informācijas pārbagātības laikmetā nereti ziņas lasa "virsrakstu līmenī" un neiedziļinās tajā, vai rakstā minētais var tikt dēvēts par statistikā vai pētījumā balstītu informāciju, vai pretēji - ir cilvēka personīgais viedoklis, kas, attiecīgi, tiek pasniegts vēlamajā gaismā, lai varētu pamatot izvēlēto vēstījumu un iekļautos kādā no izplatāmajiem naratīviem. Nereti ziņa par it kā valstiskiem paziņojumiem vai iecerēm tiek bāzēta uz kādas personas tvītu, kam nav pilnvaru paust Latvijas valsts oficiālo nostāju. Var secināt, ka dezinformatori nepalaiž garām tvītus arī latviešu valodā, un personīgais viedoklis var tikt "iemērkts" kādā no Krievijas izplatāmo naratīvu mērcēm.

Sociālie tīkli ir pateicīga vide, ko aktīvi izmanto arī dezinformatori, un kalpo par informācijas avotu arī tiem portāliem, kas par valstī notiekošo pauž t.s. alternatīvo skatījumu. Viedokļu dažādība ir demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa, tāpēc jāatceras, ka ikdienā iecienītās sociālās vietnes: "Facebook" un "Twitter" ir domātas tieši tam - lai paustu savu viedokli. Tāpēc jāanalizē, vai ziņas, kas balstītas uz viena ieraksta pamata, nebūs tendenciozas, un tam nebūs kāds dziļāks pamatojums – ietekmēt auditorijas viedokli konkrētajā jautājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!