Ap Eiropas Savienības (ES) plānoto pāreju uz klimatneitralitāti dažādas interpretācijas un maldi publiskajā vidē ceļo jau gadiem. Latvijas Dabas fonda pētījuma dati liecina, ka vien neliela daļa Latvijas sabiedrības zina, kas ir ES zaļais kurss, tāpēc vēl jo svarīgāk ir skaidrot, ko tas paredz. Pagājušajā nedēļā savā tviterkontā ar ierakstu par Zaļo kursu dalījās Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). Portāls "Delfi" noskaidroja, ka deputāts dalījies ar ļoti radikālu Zaļā kursa interpretāciju.
Pirmais apgalvojums, ka "nākotnes pārtika būs kukaiņi" patiesībā nav tieši saistīts ar Zaļo kursu. Tiesa, ka pasaulē un Latvijā notiek pētījumi par kukaiņu proteīna izmantošanu pārtikā. Pēc ANO datiem, jau šobrīd kukaiņus pārtikā izmanto apmēram 2 miljardi planētas iedzīvotāju, tomēr Eiropā tas pagaidām nav populāri. Šādas pārtikas izmantošanu ar zaļāku dzīvesveidu saista tāpēc, ka tā ir labs proteīna avots un uzturā var aizstāt gaļu.
Arī Zaļā kursa kontekstā nereti runā par gaļas patēriņa samazināšanu. Teju ceturtdaļa emisiju, kas rada siltumnīcas efektu, rodas lauksaimniecībā, kas sevī ietver arī gaļas ražošanu. Līdz ar to uz kukaiņu izmantošanu pārtikā dabas aizstāvji nereti raugās cerīgi, tomēr nav pamata apgalvot, ka tā būs nākotnes pārtika, to portālam "Delfi" apgalvo Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
"Līdz šim nav izdevies atrast nevienu Zaļā kursa dokumentu, kurš paredzētu būtiski palielināt kukaiņu audzēšanu pārtikai. Motīvs pavīd, bet ja runā par lielajiem uzstādījumiem – stratēģiju no lauka līdz galdam – tad tur to neieraugu." Briedis uzsver, ka tas ir iespējams attīstības scenārijs, tomēr zaļais kurss skaidri un nepārprotami nepasaka, ka ir tikai viens ceļš ejams un citādāk nevar.
Kiršteins tvītam pievienojis arī attēlu ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), skaidrojot, ka "Kariņš rāda zemniekam, kā pareizi noķert un apēst sienāzi". Tā nav taisnība. Attēls uzņemts kādā saimniecībā, kur Kariņš viesojies, lai runātu par Latvijas izaicinājumiem lauksaimniecībā.
Tālāk ierakstā deputāts Kiršteins pieķeras arī graudu un jau pieminētajai gaļas industrijai. Viņš apgalvo, ka zaļais kurss paredz atteikties no graudu un gaļas ražošanas, jo tādā veidā tērē pārāk daudz fosilās degvielas. Par resursu patēriņu ieraksta autoram taisnība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Dagnis Dubrovskis stāsta:" Lai saražotu nepieciešamo gaļu, ir vajadzīgas lielas teritorijas, kur ganās lopi, saņem barību, pārstrādā augus un akumulē mums nepieciešamos proteīnus savā organismā. Tas nozīmē, ka enerģija tiek vairākkārt apgrozīta un tās teritorijas, kas ir vajadzīgas, lai izaudzētu pārtiku ir lielākas, nekā ja audzē augu pārtiku."
Pārtikas ražošanai ir ietekme uz siltumnīcas efekta gāzu emisiju daudzumu, kas gaļas produktu ražošanā ir ievērojami lielāka. Zaļā kursa mērķis ir panākt klimata neitralitāti 2050.gadā, kas nozīmē visa veida emisiju samazināšanu un kompensēšanu līdz 0 līmenim. Un, protams, lauksaimniecībai ir liela loma šajā procesā.
Kā rāda 2020.gada siltumnīcefekta gāzu emisiju Latvijā inventarizācijas dati, lauksaimniecība ir otra lielākā emisiju ražotāja. Lielāko daļu no tām veido šo zemju apsaimniekošanas procesā radītās gāzes un metāns, kas izdalās no lauksaimniecības dzīvnieku zarnām. Lielu daļu veido arī saimniecību apkure.
Arī par graudkopību, zaļā dzīvesveida kontekstā, jārunā, saistot to ar gaļas audzēšanu. Latvijas Dabas fondā ziņo, ka vairāk nekā pusi graudkopības produkcijas patērē lopkopībai. Samazinot gaļas ražošanu, samazinātos arī graudu ražošana, tātad saruktu arī lauksaimniecības apmēri, un līdz ar to arī emisijas.
VARAM portālam "Delfi" skaidro, ka Latvijai ļoti tāls ceļš ejams uz klimatneitralitāti. "Lauksaimniecībā ik gadu saražojam divus miljonus tonnu emisiju. Tuvākajās desmitgadēs ir jāizdomā, kā to kompensēt," stāsta VARAM pārstāvis. Dubrovskis arī norāda, ka klimatneitralitātes mērķus var sasniegt dažādi. Pats radikālākais, bet nepieņemamākais risinājums esot aizliegt visu ražošanu, taču šādu scenāriju neapspriež.
"Ir klimata mērķi, kas jāizpilda, ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķi. Tas nozīmē, ka šobrīd gan saimnieciskajai darbībai pieejamās platības kopumā varētu samazināties, gan arī mainīties veids, kā tās tiek izmantotas. Par to tiek diskutēts, bet ne tādā kontekstā, lai pilnībā aizliegtu. Vismaz ne politiskā līmenī," tā Dubrovskis.
Tātad pārtikas ražošanas procesi ES dalībvalstīs tiek pārskatīti, tomēr Kiršteins krietni pārspīlē par atteikšanos no gaļas un graudiem. Tiesa gan, ka to izmantošanu vēlams krietni ierobežot.
Lai risinātu klimata pārmaiņas un uzturētu vides daudzveidību, ES plāno kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to paveiktu, ir izstrādāts zaļais kurss, kurš nosaka mērķus un vadlīnijas, kā līdz tam nonākt. Pienākums kļūt klimatneitrālai ir arī Latvijai, tāpēc tuvākajos gados politikas veidotājiem ir jāpieņem svarīgi lēmumi, lai noteiktos mērķus varam sasniegt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
