Foto: Imago/Scanpix/LETA
Lai maldinātu lasītāju, ne vienmēr vajadzīgs izplatīt klajus melus. Nereti pietiek vien ar pārspīlēšanu un fakta izraušanu no konteksta. Augustā portāls "Baltijas Balss", kurš sevi dēvē par informatīvi izklaidējošu ziņu portālu, publicēja ierakstu krievu valodā ar nosaukumu "Ažiotāža: eiropieši rekordlielā daudzumā izņem naudu no bankomātiem". Portāls "Delfi" faktu pārbaudē secināja, ka virsraksts ir krietni pārspīlēts, liekot domāt, ka eiropieši ekonomiskās krīzes priekšvakarā stāv rindās pie bankomātiem.

Raksta autors tekstu sagatavojis par pamatu ņemot rakstu Rietumu medijā "CNBC", kurā raksta par biznesu un finanšu tirgu Amerikā un Kanādā. Oriģinālrakstā virsraksts gan ir pieticīgāks. Tas vēsta, ka skaidro naudu lielā daudzumā izņem Lielbritānijā, nevis visā Eiropā. Ja salīdzina ar situāciju jūnijā, tad pieaugums ir astoņi procenti, taču gadu iepriekš briti izņēma par piektdaļu mazāk naudas. Šie fakti rakstā BB.lv atspoguļoti korekti.

Patiesība rakstā ir arī par to, ka šāda tendence vērojama tamdēļ, ka skaidrā naudā nereti ir vieglāk kontrolēt izdevumus, kā orģinālrakstā atzinuši eksperti. Taču kā viens no galvenajiem skaidras naudas izņemšanas iemesliem tajā minēts, ka cilvēki arvien biežāk šobrīd izvēlas nevis lielus ārzemju ceļojumus, bet nelielus izbraucienus valsts iekšienē, arī uz lauku teritorijām. Savukārt šādos izbraucienos nereti tērēta tiek tieši skaidrā nauda. BB.lv rakstā šādu iemeslu nemin vispār.

Rakstā atrodami arī pilnībā sagrozīti fakti. BB.lv vēsta, ka eksperti apgalvojot, ka šī tendence būšot uz ilgu laiku un skaidra nauda tikšot lietota arvien vairāk. Turpretī oriģinālrakstā vēstīts pretējais – skaidra nauda nav uz palikšanu. Ar piebildi, ka šā brīža skaidrās naudas aprites pieaugums tāpat nesasniedz pirmspandēmijas līmeni. Tātad – nekādas ažiotāžas nav.

Bez tam, rakstā apgalvo, ka pie bankomātiem stāv visā Eiropā, taču atsauces uz to, no kurienes ņemta šāda informācija, nav. Portāls "Delfi" to pārbaudīja. Latvijas Bankas dati rāda, ka Latvijā gada griezumā neliels kāpums skaidrās naudas apritē ir. Taču ir jāņem vērā, ka iepriekšējie statistikas gadi iekrīt Covid-19 laikā, kad izmaksas no bankomātiem strauji samazinājās. Bankā skaidro, ka nekādas ažiotāžas tiešām nav, un nelielo kāpumu skaidro ar ierobežojumu atcelšanu. Tātad – pašlaik nekādu saistību ar gaidāmo cenu pieaugumu gada aukstajā periodā Latvijas Bankā nesaskata.

Arī "SEB" bankā, kura darbojas Skandināvijā, Baltijā, Polijā un Vācijā, portālam "Delfi" ziņo, ka bankomātos nav novērots skaidras naudas izmaksu skaita pieaugums. Pēc 24.februāra kara ietekmē naudas izmaksas apjomi esot pieauguši, taču jau aprīlī tie atgriezās normas robežās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!