Pirms pāris dienām tviterī tika publicēta fotogrāfija ar šķeldu pilnu kravas vilcienu, kas devies Baltkrievijas virzienā. Šī fotogrāfija izraisīja lokālu “ugunsgrēku” sociālajā tīklā, taču “Delfi” faktu pārbaude secināja, ka šī šķeldas krava nav sūtīta uz Baltkrieviju, bet gan uz Poliju. Šo informāciju portālam apstiprināja pats uzņēmums, kura šķeldas krava redzama fotogrāfijā.
Tātad, Indra. 302 km no Rīgas, tieši pie robežas ar Baltkrieviju. Stāvu tur uz gājēju tilta pāri dzelzceļam un skatos, kā apakšā brauc preču vilciens. Redzu vagonus, pilnus ar šķeldu un jūtu, kā man sāk augt ēzeļa ausis. pic.twitter.com/RpTDhHBmbx
— žanete eglīte (@zhanett) July 31, 2022
Ar šo ierakstu Twitter kontā dalījies arī ekonomikas ministra krēslu zaudējušais Jānis Vitenbergs (NA), apgalvojot, ka tā ir viltus ziņa – šķeldu uz Baltkrieviju neeksportē.
Šī ir viltus ziņa. Šķelda uz Baltkrieviju netiek eksportēta. To apliecināja gan nozares asociācija, gan atbildīgās iestādes. Aicinu pārbaudīt informāciju, pirms to pavairot sociālajos tīklos! pic.twitter.com/MWVQNQIvQh
— Jānis Vitenbergs (@JanisVitenbergs) August 1, 2022
Tā tiešām ir – A/S "Latvijas dzelzceļš" atzīst, ka kravas galamērķis ir Polija, bet Baltkrievija ir tranzītvalsts. To, pa kādu ceļu kravu nogādā līdz galamērķim, nosaka kravas pasūtītājs. Viens no faktoriem, kas šo lēmumu var ietekmēt ir tas, ka Polijā ir Eiropas platuma sliežu ceļi un kravu pirms ienākšanas šajā valstī vajag pārkraut. To nav iespējams izdarīt Lietuvas-Polijas robežpunktā, taču uz Baltkrievijas robežas vajadzīgais beramkravu terminālis ir.
Publicētais attēls ar kravas vilcienu arī izmantots pie "Twitter" ieraksta, kurā apgalvo, ka Latvijas šķeldu Baltkrievijā iepērk par milzīgu cenu un tādā veidā mākslīgi cenu kāpina arī Latvijas iedzīvotājiem – ar šo ierakstu cilvēki dalījušies lietotnē "Twitter" un šobrīd tas klejo arī "Telegram" grupās, kurās pulcējas vakcīnu un esošās valdības pretinieki.
Latvijas Kokrūpnieku asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss portālam "Delfi" skaidro: "Šāda rīcība būtu neloģiska. Baltkrievijas un Krievijas koksnes produkti ir sankcionēti, tos nevar realizēt ES tirgos, bet Lielbritānijā un ASV ir liels ievedmuitas nodoklis. Viņiem ir ārkārtīgi lētas cenas visam kokmateriālam – atšķirība starp cenām Baltkrievijā un Latvijā ir vismaz trīs reizes." Klauss uzskata, ka tādēļ Baltkrievijai pirkt Latvijas šķeldu būtu "vairāk nekā dīvaini no ekonomikas viedokļa".
"Delfi" noskaidroja, ka konkrēto kravu piegādā uzņēmums "Bio Logistics". To apstiprina tā vadītājs Edgars Šaubergs. Uzņēmums šādi šķeldu saviem klientiem Polijā piegādā pēdējos divus mēnešus, jo citu variantu pašlaik nav – kravas pārkraušanas punkts atrodas uz Baltkrievijas-Polijas robežas. Taču intensīvi tiekot meklētas iespējas pārvadājumus veikt caur Lietuvu, tā stāsta Šaubergs.
Latvijas Kokrūpnieku federācijā apgalvo, ka uztraukumam par to, ka energokrīzes priekšvakarā izvedam no valsts kurināmo, nav pamata. Latvijai derīgās kurināmās šķeldas eksporta apjoms šobrīd samazinoties.
Turklāt konkrētajā gadījumā vilciens pārvadā tieši zaru šķeldu, pēc kuras Latvijā pieprasījums esot zemāks – to uzskata par mazāk vērtīgu nekā no apauguma un sīkkoksnes ražoto šķeldu, tā skaidro Klauss.
Jau ziņots, ka pirms gaidāmās energokrīzes rosināts ierobežot šķeldas eksportu, lai ar šo resursu vispirms nodrošinātu vietējo tirgu, taču šis rosinājums nav guvis atbalstu valdībā. Turpretī Ministru kabinetā, neklausoties vides organizāciju iebildēs, atbalstīts priekšlikums atļaut cirst jaunākus kokus, lai iegūtu vairāk šķeldas.
