Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Agrā pirmdienas rītā pasauli satricināja spēcīga zemestrīce, kura galvenokārt skāra Turcijas dienvidaustrumus un Sīriju. Turcijas seismologu aprēķini liecina, ka pirmā grūdiena stiprums bija 7,4 magnitūdas pēc Rihtera skalas. Tā rezultātā sagruva tūkstošiem ēku. Pašlaik zināms par vairāk nekā 21 000 bojāgājušo. Kopš traģiskā notikuma sociālajos medijos izplatīti arī dažādi maldi par zemestrīces sekām. Mediju lietotāji publicē dažādus video, apgalvojot, ka zemestrīce izraisījusi cunami vai izraisījusi sprādzienu Akuju atomelektrostacijā, taču tā nav patiesība. Internetā izplatītie video ir novecojuši.

Viens no izplatītākajiem mītiem, kurš plaši izplatīts sociālajos medijos, ir it kā pēc zemestrīces notikušais cunami Turcijas pilsētā Adanā. Pie šādiem ierakstiem atrodami dažādi video. Interesanti, ka videomateriālos redzamā ainava ir samērā atšķirīga. Starptautiskā Faktu pārbaudītāju tīkla žurnālisti noskaidrojuši, ka pie apgalvojumiem par pirmdienas zemestrīces it kā izraisīto cunami Adanā pievienoti krietni senāk uzņemti video no dažādām pasaules vietām.

Piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievienots video no spēcīgas vētras 2017. gadā Durbanā, Dienvidāfrikā. Stiprā vētra toreiz izraisīja viļņus līdzīgus cunami. Turcijas medijā "Teyit" raksta, ka nepatiesajiem apgalvojumiem pievienotajos klipos dzirdamas arī cilvēku sarunas un nevienā no materiāliem sarunas nenotiek turku valodā. Arī Turcijas oficiālās iestādes nav ziņojušas par šajā nedēļā notikušu cunami.

Savukārt vēl citiem sociālo mediju ierakstiem par it kā notikušo cunami pievienots 2018. gada cunami vilnis, kas skāra Indonēzijas salu Sulavesi. Šādiem ierakstiem ir vairāki simti tūkstoši skatījumu un vairāki tūkstoši cilvēku iesaistījušies diskusijās zem tiem. Taču tajos ietvertie apgalvojumi nav patiesi.

Vēl viens no populāriem mītiem saistītiem ar pirmdien notikušo zemestrīci ir it kā notikušais sprādziens Akuju atomelektrostacijā. Arī šāds apgalvojums ir izplatīts vairākos sociālo mediju kontos, ar tūkstošiem skatījumu. Uz to "uzķērušies" un ar informāciju dalījušies arī šķietami uzticami avoti. Taču tie ir kārtējie maldi.

Akuju atomelektrostacija ir vienīgā lielā atomenerģijas stacija Turcijā. Tā joprojām tiek veidota pēc 2010. gada vienošanās starp Turciju un Krieviju. Akuju AES būvē Krievijas valsts atomenerģijas korporācija "Rosatom". Lai arī AES atrodas zemestrīces skartajā teritorijā, ziņas par tajā notikušu sprādzienu ir meli. Pie šādiem ierakstiem pievienotais videomateriāls patiesībā uzņemts 2020. gada sprādziena Beirūtas ostā, Libānā.

Sprādzienu Beirūtas ostā izraisīja lielā daudzumā uzglabātais amonija nitrāts. Tas atņēma dzīvību vairāk nekā 130 cilvēkiem, ievainoja 5000, bet bez pajumtes palika vairāk nekā 300 000 cilvēku.

Saistībā ar Akuju AES – arī "Rosatom" pēc zemestrīces publiskoja paziņojumu, ka zemestrīce reģionā esot bijusi jūtama, taču nenodarīja spēkstacijai nekādus bojājumus.

Izplatītie apgalvojumi nav patiesi – zemestrīce radīja milzīgus zaudējumus un gruvešu apsekošana notiek vēljoprojām. Ik dienas atrod arvien vairāk bojā gājušo un cietušo. Tomēr tā neizraisīja ne cunami, ne sprādzienu Akuju atomelektrostacijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!