Kamēr "nupat kā no salona" izbraukušie elektroauto vajadzības gadījumā autoservisa meklējumos pārsvarā nonāk oficiālo dīleru prasmīgo mehāniķu rokās, tikmēr daļa mazliet vecāko elektroauto, kā arī daži jaunāki elektroauto ripo arī uz citiem servisiem – tiem, kas nav oficiāli dīlerservisi, bet kuru darbinieki spēj un nebaidās elektriskajiem spēkratiem ķerties klāt.
Iepriekš Auto asociācija ziņoja, ka pērn Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā – 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,4% vēl pirms gada. Līdz ar to arī servisa jautājums ik gadu kļūst arvien aktuālāks. Vai servisi ir gatavi uzņemt arī ar elektriskajiem dzinējiem aprīkotās automašīnas?
"Ja skatās uz elektroautomobili, tad, protams, lielākā, būtiskākā un visu mainošākā atšķirība ir enerģijas veids, kas darbina šos spēkratus, proti, tā ir elektrība, kas uzkrāta akumulatorā.
Par elektroauto labošanu un apkalpošanu vislabāk apmācītie un tehniski nodrošinātie būs dīlerservisu mehāniķi, taču ir virkne darbu, kuri neatšķiras no tiem darbiem, kuri parasti jāveic ar degvielu darbināmajiem spēkratiem un neprasa speciālu aprīkojumu. Šie darbi kvalitatīvi un droši paveicami arī ne-dīleru autoservisos," stāsta Māris Sudmalis, "VEDA Serviss" filiāles vadītājs Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā.
Servisā, kurā elektroauto nav ikdiena, bet laiku pa laikam nonāk pa kādam gados vecākam elektroauto un hibrīdam, norāda – auto pamatuzbūvē īpaši nekas daudz nav mainījies, automobiļiem ir saglabājusies tā pati virsbūve, ritošā daļa, bremžu sistēma, un dažādi mezgli (vadības bloki, sūkņi, kompresori, akumulatoru baterijas, elektriskās iekārtas un citi). Lielākā daļa šo mezglu un ierīču tiek izmantotas gan elektroautomobiļos, gan ar iekšdedzes dzinēju aprīkotos spēkratos.
Katrā servisā atšķirīga gatavība strādāt ar elektroauto
Nav šaubu, ka arī dažādu mezglu remontu jāveic prasmīgiem speciālistiem, un tādi ir atrodami arī ne-dīleru servisā, uzskata Sudmalis.
"Katra autoservisa veiktspējas ir atšķirīgas un izvērtējamas kopumā – katrā servisā ir cita gatavība, kas atkarīga no auto servisa aprīkojuma un mehāniķu kvalifikācijas (izietajām apmācībām, pieredzes, ierīcēm un tehniskā nodrošinājuma), tāpēc ir ļoti svarīgi sekot līdz jaunajām tehnoloģijām autobūvē un attīstīt servisa veiktspējas potenciālu," pauž servisa pārstāvis.
Savukārt, runājot par elektroauto ražotāja noteiktajām regulārajām apkopēm, servisa vadītājs apstiprina daudzkārt iepriekš izskanējušo viedokli, ka, raugoties no šī aspekta, elektroautomobilis ir finansiāli izdevīgāks. Proti, elektrodzinējs neprasa tādu apkopi, kāda nepieciešama iekšdzedzes dzinējam – eļļas maiņu, filtru maiņu, sveču maiņu, nevajag mainīt dzinēja siksnas, ķēdes utt. "Dzinēja apkopju ziņā viss ir lētāk, taču aizvien paliek tā daļa, kas saistīta ar visu pārējo – ar virsbūvi, ar dilstošajām daļām, kā bremzes, logu slotiņas utt." stāsta Sudmalis.
Latvijā 12% servisu norāda, ka var labot elektroauto
"Interneta platformā, kas vienuviet apkopo visus autoservisus, Latvijā kopumā ir reģistrējušies aptuveni 920 autoservisi. Turklāt pārsvarā tie nav dīleru servisi, bet gan citi, lielāki un mazāki privāti servisi. 118 jeb 12% no tiem norādījuši, ka var labot arī elektroautomašīnas," stāsta Ivars Klints, "Motointegrator" projekta vadītājs.
Savukārt Igaunijā no visiem tamlīdzīgā interneta platformā reģistrētājiem autoservisiem (438) 30 jeb 7%, norādījuši, ka labo arī elektroauto, bet Lietuvā no visiem (1421) 90 jeb tikai 6% norādījuši, ka labo arī elektroautomašīnas.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
