Eiropas Parlaments (EP) plenārsesijā apstiprinājis jaunu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumu. Izstrādātie noteikumi novērš krāpšanās iespējas ar automašīnu nobraukumu, kā arī samazina birokrātiskās prasības, norāda EP deputāts Krišjānis Kariņš.
"Iegādājoties lietotu auto, daudziem nācies saskarties ar šaubām par patieso tā nobraukumu. Lai novērstu krāpšanos ar odometra rādījumu, noteikts, ka katras tehniskās apskates laikā tiek reģistrēts transportlīdzekļa nobraukums. Līdz ar to, iegādājoties lietotu automašīnu, tās pircējam būs iespēja noskaidrot patieso tās nobraukumu," norāda deputāts.
Parlamenta apstiprinātais teksts paredz – dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai to rādījumu izmainīšanu tiek uzskatīta par nodarījumu un par to tiek piemērotas sankcijas, kā arī lai nodrošinātu odometra rādījuma pareizību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
Tāpat jaunie noteikumi paredz tehniskās apskates sertifikātu savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm, jo līdz ar jaunajiem ES transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa noteikumiem tiek vienādoti minimālie tehniskās apskates standarti visās dalībvalstīs. "Tas nozīmē, ka vienā valstī veiktā tehniskā apskate tiks atzīta par derīgu arī citā dalībvalstī," uzsver Kariņš.
Vēl EP apstiprinātie noteikumi paredz, ka tehniskās apskates vieglajiem auto pirmo reizi būs jāveic pēc četriem gadiem un tad ik pēc diviem. Tomēr katra ES dalībvalsts var noteikt, ka tehniskās apskates transportlīdzekļiem jāveic biežāk nekā to paredz noteikumi.
Šobrīd Latvijā jaunām automašīnām (līdz 3,5t) pirmā apskate jāveic pēc diviem gadiem un pēc tam katru gadu. "Šī jautājuma skatīšana ES dod Latvijai iespēju vēlreiz izvērtēt, vai transportlīdzekļu tehnisko apskašu biežums mums ir samērīgs," norāda deputāts.
EP pieņemtais jauno noteikumu kopums skar šādas jomas: periodiskās apskates, komerciālo transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem un transportlīdzekļu reģistrācija. Tam ir trīs mērķi – pastiprināt neaizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku, it īpaši jauniešu, aizsardzību; iedibināt vienotu Eiropas telpu tehniskajām pārbaudēm un mazināt administratīvo slogu.
Pēc noteikumu kopuma apstiprināšanas plenārsēdē tiks uzsāktas sarunas (trialogs) ar Eiropas Komisiju un Padomi par teksta gala versiju.
Krišjānis Kariņš strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
