Problēmas ar skrejriteņiem aizvien neatrisinātas; ārvalstīs pret tiem vēršas stingri

Lai ikdienas gaitās izmantotu velosipēdu, tā lietotājam jāatrisina vēl problēmjautājumi par to, kur to glabāt mājās un pie biroja, kā arī cik intensīvi ar to var atļauties mīties, lai uz tikšanos nokļūtu bez iesvīdušām padusēm. Šīs problēmas atrisina elektriskais skrejritenis: ar to vispār nav jāminas vai kā citādi fiziski jānopūlas un to var kompakti salocīt – nest iekšā birojā un turēt zem galda, bet mājās pabāzt kaut pagultē.

Tomēr šie elektriskie skrejriteņi (tāpat tiek dēvēti arī par elektriskajiem "skūteriem") nes sev līdzi jaunas problēmas – samērā lielu maksimālo braukšanas ātrumu, kā arī traumatisma risku gan pašam braucējam, gan apkārtējiem negadījuma rezultātā.

Elektrisko skrejriteņu popularitātes pieaugums un ar to saistītās problēmas mijiedarbībā ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem raisa diskusijas sabiedrībā gan Eiropā, gan ASV.

Šī problēma samilzt arī Latvijā: saskaņā ar Valsts policijas statistiku divos mēnešos vien – aprīlī un maijā – tika reģistrēti seši satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, un divi cietušie. Savukārt apdrošināšanas sabiedrība "Ergo" atzīst, ka gan pērn, gan arī šogad saņēmusi vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros cietuši elektrisko skrejriteņu braucēji.