Foto: Publicitātes foto
Lai gan, dzirdot vārdu "mode", parasti iedomājamies par apģērbu, šis fenomens sniedzas daudz tālāk par cilvēka garderobi un ietekmē neskaitāmās dzīves jomas. Tajā skaitā automobiļus, bez kuriem daudzi Latvijā nemaz nevar iedomāties savu ikdienu.

Autoražotāju dizaina studijām ir jāveido ne vien savu modeļu un zīmolu identitāte, bet arī neizbēgami jāreaģē uz mūžam mainīgajām pasaules tendencēm.

Tā mūsdienu automašīnu interjerā aizvien vairāk parādās pārstrādāti materiāli, dizaineru un pircējus dialoga iespaidā parādās un pazūd krāsas, savukārt ražotājus ar dziļām tradīcijām, kā "Jaguar" vai "Land Rover", var ietekmēt pat karaliskā ģimene.

Jāspēj paredzēt nākotni

Valtam Ceplevičam, diplomētam dizaina speciālistam, Latvijas "Youngtimer" kustības vadītājam un vienam no jaunā "YouTube" raidījuma "Es par auto" autoriem un vadītājiem, ir iespēja modernā kontekstā retrospektīvi atskatīties uz aizgājušo gadu auto.

Pēc viņa teiktā, auto dizainu vienmēr ir iedvesmojuši tehniskie un tehnoloģiskie sasniegumi, noteikta perioda pasaules uzskati un populārā mode. Tā bija ar pirmajām automašīnām, kas līdzinājās karietēm, un pagājušā gadsimta vidus spēkratiem, kuru stilistika rezonēja ar tolaik aktuālo kosmosa iekarošanas tēmu. Un tā ir pašreizējiem auto, kas pamazām pārvērtušies par viedtālruņiem uz riteņiem.

Katrs dizaina paraugs, ko tagad uzskatām par plaši pazīstamu, katrs tehnoloģiskais risinājums, bez kura nevaram iedomāties modernos spēkratus, sākās pirmo soli. "Citroën DS" bija pirmais auto ar plastmasas jumtu, un drīz no plastmasas izgatavoja neskaitāmas detaļas. Savukārt 1972. gada "Renault 5" pasauli iepazīstināja ar plastmasas bamperiem, atgādina "Es par auto" vadītājs.

"Projektēšanas process – no idejas līdz konveijera ieslēgšanai – mūsdienās ilgst četrus līdz piecus gadus, un paļauties uz īstermiņa modi ir riskanti. Tādēļ dizaineru skatieni ir pievērsti vismaz desmit gadus tālai nākotnei un šim laikam prognozētajām tendencēm. Tas ir eksperimentiem pilns ceļš: dizaineri strādāt ar novatoriskām koncepcijām, krāsām un faktūrām, kas rosina iztēli un ko pamazām var iekļaut automašīnu dizainā," skaidro Ceplevičs.

Piemēram, pagājušajā rudenī "Jaguar Land Rover" paziņoja par plāniem luksusa modeļu interjera izgatavošanai izmantot plastmasu, kas tiek savākta okeānos un poligonos, kā arī pielietot dažādus auduma atgriezumus un nolietotus zvejas tīklus.

No pārstrādātiem materiāliem izgatavoti elementi tiek izmantoti ražotāja aktuālajos modeļos. Piemēram, "Range Rover Evoque" un elektriskā "Jaguar I-Pace" salonā ir pielietots audekls "Kvadrat", un vienam automobilim nepieciešamajā materiāla apjomā ir izmantotas vidēji 53 pārstrādātas plastmasas pudeles.

"Kā to apliecina vēsture, pārstrādāto materiālu izmantošana kalpo par sava veida autoražotāja manifestu, praktiski demonstrējot attieksmi pret vidi un ilgtspēju. Vienlaikus tā dod cilvēkiem iespēju izvēlēties progresīvus produktus, kas atspoguļo viņu uzskatus," atzīmē Ceplevičs.

Materiālu atlase var ilgt vairākus gadus

Dizaina uzdevumi lielajās autokompānijās ir uzticēti trim komandām – eksterjera un interjera dizaineriem, un speciālistiem, kas nodarbojas materiāliem un krāsām. Grupās ar lielu darbinieku skaitu komandas var būt ļoti specializētas – strādājot pie jauna modeļa, viena nodarbojas ar koku, cita ar ādas apdari u.tml.

Interjera materiālu izvēli nosaka atsevišķu komponentu funkcijas. Elementus, kam vadītājs vai pasažieri pieskaras visbiežāk, parasti pārklāj ar mīkstu materiālu, savukārt vietās, kur detaļas ir mazāk redzamas, mēdz izmantot ekonomiskus risinājums.

"Jo augstāk ceļam acu skatienu, jo kvalitatīvāki ir apdares materiāli, turpretim, nodurot skatienu zemāk par stūresrata apakšējo malu, materiālu kvalitāte samazinās. Ir gadījumi, kad taupības nolūkos aizmugurējo durvju apdare ir acīmredzami zemākas kvalitātes nekā priekšā. Patiesības labad, šie "triki" pārsvarā attiecas uz izteiktiem plašpatēriņa produktiem," stāsta raidījuma "TV Auto Ziņas" producents Aldis Zelmenis, kurš savās žurnālista gaitās ir ticies ar daudzu ražotāju dizaina speciālistiem.

Mazākos uzņēmumos profesionāļi veic daudzus uzdevumus. Viens speciālists var būt atbildīgs gan par krāsām, gan par materiāliem.

Dizaineru lēmumus, protams, apstiprina uzņēmuma augstākā līmeņa vadītāji, un dizaineru radītajiem risinājumiem ir jāiztur kvalitātes pārbaude. Dažos gadījumos materiālu izvēle jauna modeļa vajadzībām var ilgt vairākus gadus. No malas tas var šķist elementārs process, taču, piemēram, dažām detaļām to formas dēļ ir grūti uzklāt noteikta veida materiālu. Turklāt augsto kvalitātes standartu dēļ jaunu materiālu un krāsu pārbaude prasa laiku.

Zelmenis atgādina, ka dizains un materiālu pielietojums vienmēr ir kompromiss, jo auto kompāniju finanšu kontrolieri – bieži dizaineru lielākais bieds – raugās, lai produkti būtu rentabli, un vienlaikus pielietojums apliecina ražotāja prioritātes. "Nav nekāds retums, ka konceptauto pirmizrādē autoražotājs sola, ka sērijveida dizains būs teju identisks, taču, nonākot līdz konveijeram, tas ir zaudējis spozmi vai pat būtiski mainīts. Tas pats attiecas uz materiāliem un krāsu salikumiem – visam jābūt līmenī, bet vienlaikus arī finansiāli pamatotam," autoražošanas aizkulises atklāj pieredzējušais žurnālists.

Tomēr tehnoloģiskus vai finansiālus limitus nevar uztvert tikai kā progresa bremzi. Bieži ir tieši otrādi – dizaina grupu savstarpējā konkurence un dažādi ierobežojumi mudina strādāt vēl radošāk.

Sarkanā itāļiem un zaļā britiem

Runājot par virsbūves krāsu izvēli, Ceplevičs atzīmē, ka tā ir atkarīga no daudziem faktoriem, bet visvairāk no automobiļa funkcijas – vai tas ir ģimenes, sporta vai bezceļa auto.

"Te daudz ko nosaka arī ražotāja mantojums un tradīcijas. Motorsporta iespaidā vēsturiski iegājies, ka itāļi ir saistīti ar sarkano krāsu, vācieši ar sudraba, franči ar zilo, bet briti ar zaļo. Autoražotāji, izstrādājot jaunus modeļus, cenšas to izmantot," saka "Youngtimer" kustības līderis.

Ražotāji ar krāsām uzsver zīmola identitāti, taču paleti ietekmē arī dažādas globālās tendences.

"Piemēram, ja modē nāk brūnā vai pelēkā krāsa, ļoti iespējams, tā parādīsies arī automašīnu ražošanā. Mēs krāsas gan apzināti, gan neapzināti saistām ar emocijām, noteiktām īpašībām un ar dažādiem modernās dzīves aspektiem – tehnoloģijām, luksusu vai eleganci. Krāsas pašas par sevi ir vēstījums, tāpēc stilisti krāsas un toņus izvēlas, lai tie pēc iespējas precīzāk atspoguļotu konkrētā modeļa būtību," skaidro Ceplevičs.

Pēc viņa teiktā, īpaši ekskluzīvām automašīnām izmanto retas krāsas un ļoti dārgu krāsošanas tehnoloģiju. Lielās sērijās ražotajiem modeļiem parasti sagatavo mēreni ekspresīvas paletes.

Tā sauktās metāliskās krāsas parādījās jau 30. gados, un spēkratu pazinējs šajā sakarā piemin kuriozu faktu. "Sākotnēji krāsas īpašā efekta panākšanai izmantoja siļķu zvīņas. Lai izgatavotu vienu kilogramu krāsas, vajadzēja 40 000 siļķu. Grūti iedomāties, ka mūsdienās kaut ko tādu akceptētu ražotājs vai pircēji."

Bieži paleti apkopo visam modeļa ražošanas ciklam, taču tas nenozīmē, ka tā nekad nemainās. Kad pienāk laiks modeļa modernizēšanai, krāsas pēc vajadzības tiek pārskatītas, un tās, kuras nav izrādījušās veiksmīgas, atmet.

"Ir krāsas, kas ražotāja paletē saglabājas ilgāk nekā parasts. Te galvenā teikšana ir pircējiem – ja kāda krāsa ir iecienīta, kālab to mainīt? Parasti krāsas, kas ražošanā paliek ilgāku laiku, ir visai konservatīvas," atzīmē Zelmenis.

Karaliskais mantojums automobiļu radīšanā

Britu auto industrija var lepoties ar ārkārtīgi bagātām tradīcijām un neskaitāmiem sasniegumiem. Šīs valsts ir slavena ar sporta un luksusa automobiļiem, tai ir dominējoša ietekme Pirmajā formulā, un Lielbritānijā notiek autosacīkstes un auto tēmai veltīti pasākumi, kas piesaista fanus no visas pasaules.

"Tieši šī ietekme un mantojums britu automašīnās un to dizainā ir izmantots desmitgadēm ilgi. Daudzas no idejām un detaļām iedvesmojušas labi pazīstami automašīnas, kas izmantotas sacīkstēs, vai atstājušas spēcīgu nospiedumu vēsturē. Tas ir veids, kā briti pauž lepnumu par savu kultūru un sasniegumiem, un, izstrādājot jaunus produktus, nodod mantojumu nākamajām paaudzēm. Paskatieties kaut vai uz moderno "Mini" lukturiem," mudina Ceplevičs.

Viņš norāda, ka Lielbritānijas automašīnu radīšanu spēcīgi caurstrāvo arī karaļnama vēsturiskā ietekme un ar to saistītās tradīcijas. Lai gan mūsdienās daudzām monarha funkcijām ir formāls raksturs, Lielbritānijas karalienei Elizabetei II un karaliskajai ģimenei ir pievērsta īpaša uzmanība.

"Tāpēc britu autoražotāji kā "Jaguar" un "Land Rover" ir nesaraujami saistīti ar britu kultūru un karalisko ģimeni – to spēkratus izmanto oficiālajos pasākumos, kāzās un dažādās svinībās. Karalienes spēkratu kolekcijā ir vairāki "Land Rover" un citi labi pazīstami britu auto," atzīmē Ceplevičs.

Īpašās saiknes var izpausties vissīkākajās automobiļu detaļās. Piemēram, izvēloties atsevišķu "Range Rover" modeļu interjera detaļas, pircēji var pasūtināt ādas apdari "Windsor", kas ir nepārprotama atsauce uz karaliskās ģimenes vasaras rezidenci.

"Es teiktu, ka šie zīmoli neseko īslaicīgajai modei un lielu uzmanību pievērš dizaina ilgmūžībai un tradīcijām. To dizains attīstās lēnāk, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai īpašais mantojums un tradīcijas aizvien būtu daļa no Lielbritānijas kultūras," rezumē Ceplevičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!