Foto: Shutterstock

Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi visnopietnāk attiecas pret no ārzemēm ievestu lietoto auto kvalitāti, savukārt Lietuvas iedzīvotājiem pret to attiecas nedaudz bezrūpīgāk, liecina lietoto auto tirgotāja "Longo Latvia" pērnā gada nogalē veiktais Baltijas autobraucēju viedokļa pētījums.

95% Igaunijas autobraucēju ir svarīgi zināt noskatītā lietotā auto vēsturi, piemēram, odometra rādījumu, servisā veiktos remontus, informāciju par bojājumiem, kā arī 94% norādījuši, ka transportlīdzeklim jābūt izietai tehniskajai apskatei – tie ir ārkārtīgi augsti rādītāji prasībām par kvalitāti.

Lai gan Latvijas autobraucēji daudz neatpaliek, tomēr dati liecina arī, ka apmēram desmitajai daļai neinteresē lietotā auto kvalitātes oficiālie apliecinājumi: 11% neinteresējas par remontu vēsturi un 13% nav svarīgi, vai auto ir spēkā esoša izieta tehniskā skate. Lietuvā šie skaitļi ir vēl lielāki – atbilstoši 12% neliekas nozīmīgi zināt, kā auto ticis aprūpēts pirms tam, bet 17% tehniskās apskates esamībai nepievērš lielu uzmanību.

Lai gan medijos bieži ir redzami apkrāpto transportlīdzekļu pircēju gadījumi, parasti tie ir rezultāts nepietiekami rūpīgai piedāvājuma analīzei. Daudziem pircējiem arī nav zināšanu un bieži vien arī loģisku ieradumu par to, kā izvērtēt automašīnas stāvokli, pirms pieņemt lēmumu par tā iegādi.

"Lietotu auto iegādes procesā svarīgi ir atcerēties, ka ideālā gadījumā transportlīdzeklim jābūt ar oriģinālu nobraukumu un izsekojamu servisa vēsturi, kas būtiski var samazināt neplānotu remontu riskus neilgi pēc pirkuma veikšanas. Pārdevēja dotajai pēcpirkuma garantijai jābūt dokumentāli apstiprinātai, lai tā būtu spēkā esoša, un tās ir pircēja tiesības tādu formātu prasīt. Mūsu pieredze rāda, ka biežāk pircēji vēlētos garantiju, kur ir definēti nobrauktie kilometri, nevis mēneši pēc pirkuma darījuma," informē Edgars Cērps, lietoto automašīnu tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs.

Statistika liecina, ka lielākā daļa jeb trīs ceturtdaļas no Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem ir lietoti. Ar no ārzemēm ievesto automašīnu kvalitāti un vēsturi šobrīd iespējams iepazīties, saņemot informāciju no pārdevēja – juridiskām personām tādai jābūt par visām tirgojamām auto, kas gan bieži nav privātpersonu-pārdevēju rīcībā.

Pārbaudīt konkrētu auto nobraukuma vēsturi un citas tehniskās nianses var arī, izmantojot CSDD no šī gada pavasara sniegto bezmaksas informāciju no Nīderlandes, Slovākijas un Igaunijas valstu datubāzēm. Lai to uzzinātu, auto pircējiem pārsvarā nepieciešams transportlīdzekļa VIN numuru reģistrācijas numurs. Savukārt no Lietuvas ievesto auto informācija pieejama kaimiņvalsts reģistra mājas lapā, ja ir zināms VIN numurs, Lietuvas reģistrācijas dokumenta numurs vai transportlīdzekļa Lietuvas reģistrācijas valsts numurs (divas pozīcijas no trim) un Tehniskās apskates asociācijas mājas lapā.

Pētījumu veica kompānija "Norstat Latvija" 2020. gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus-autovadītājs (706 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem), un 2020. gada decembrī, aptaujājot Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus-autovadītājus (1400 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!