Fоtо: LETA

Tuvākajos gados Rīgas centrā sagaidāmi privātā transporta ierobežojumi, intervijā atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš norādīja, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kas paredz zemo emisiju zonu ieviešanu. Zemo emisiju zona varētu būt viss centrs starp dzelzceļa loku un Daugavu.

Tas kaut kādā mērā nozīmēs arī ierobežojumus kādām automašīnām ar noteiktiem dzinēja izmēriem, teica Ķirsis.

Šādas zonas ieviešana samazinās auto plūsmu Rīgas centrā.

Amatpersona skaidroja, ka pašlaik notiek pētījums par šādas zonas izvedi. Viens no pētījuma uzdevumiem ir izstrādāt rīcības plānu, kādi tieši pasākumi varētu tikt ieviesti. "Man šobrīd ir pāragri teikt, kādi tieši, bet nu skaidrs, ka bez ierobežojumiem zemo emisiju zona nestrādās," atzina Ķirsis.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar likumu šī zemo emisiju zona jāievieš no 2023. līdz 2027. gadam.

Stāvparkiem Rīgā nav jābūt

Tāpat Ķirsis teica, ka stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām.

Viņš skaidroja, ka ir dažādi mobilitātes punkti, sākot no Centrālās dzelzceļa stacijas, kas ir reģionālas un nacionālas nozīmes, un beidzot ar parastu pieturu, kur var pārsēsties citā transportlīdzeklī.

Tos var iedalīt divās daļās – vieni ir stāvparki, kuros var nolikt automašīnu, pārkāpt sabiedriskajā transportā, bet otri ir mobilitātes punkti, kas ir plānoti Rīgā, kur var pārsēsties no vilciena uz Rīgas sabiedrisko transportu.

"Rīgas mobilitātes problēma šobrīd ir tāda, ka ir labs pasažieru vilciena tīkls un ir labs "Rīgas satiksmes" maršrutu tīkla pārklājums. Taču šie tīkli nesatiekas un dzīvo katrs savu dzīvi," skaidroja Ķirsis.

Izkāpjot kādā dzelzceļa stacijā, piemēram, Čiekurkalnā, vispār nevarot saprast, vai esi Rīgā vai kaut kur citur. Tādēļ šie tīkli esot jāsaslēdz kopā. To var izdarīt ar mobilitātes jeb pārsēšanās punktu starpniecību.

Kā piemēru viņš minēja dzelzceļa staciju Šķirotavā, kurai tiek pievilktas tramvaja sliedes. Pasažierim tas dod iespēju no vilciena pārsēsties tramvajā un doties uz savu galamērķi Rīgā.

Kā otru piemēru viņš minēja staciju Sarkandaugavā, līdz kurai plānots organizēt trolejbusu satiksmi, palielinot pasažieru iespējas izvēlēties brauciena galamērķi.

Saslēdzot šos transporta tīklus, tikšot vairota sabiedriskā transporta pievilcība un varēs cerēt, ka Pierīgas iedzīvotājs izvēlēsies braukt uz Rīgu nevis ar automašīnu, bet ar vilcienu, un Rīgā viņš varēs ērti pārsēsties Rīgas sabiedriskajā transportā.

Runājot par stāvparkiem, Ķirsis uzsvēra, ka tiem nav jābūt Rīgā. "Nav jābrauc Rīgā līdz "Alfai", lai iekāptu tramvajā. Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur. Vai, piemēram, Babītē ir jātaisa stāvparks, nevis jābrauc līdz "Spicei" vai kaut kur tālāk," teica vicemērs.

Ņemot vērā, ka šādu stāvparku būvēšana esot racionāla ārpus Rīgas, tad Rīgas dome šo jautājumu atrisināt nevarot. Nākamajā plānošanas periodā Satiksmes ministrijai esot paredzēti 60 vai 70 miljoni eiro šādu stāvparku veidošanai. Ķirsis cer, ka izdosies panākt, lai būtiska šī finansējuma daļa tiek paredzēta tieši stāvparkiem, jo tie dos vislielāko efektivitāti.

"Ja tas izdosies, tad mums būs pilna satiksmes ķēde. Pierīgā vai kaut kur tālāk dzīvojošs cilvēks pie Rīgas robežas, Babītē, atstās mašīnu, ielēks vilcienā, bet Rīgā pabrauks ar sabiedrisko transportu," teica politiķis, uzsverot, ka svarīgi ir izveidot arī vienoto biļeti. Pie tās pašlaik strādā speciāli izveidota darba grupa Satiksmes ministrijā.

Uz jautājumu par to, kas notiks ar zemes gabaliem, kurus stāvparku izveidei ir rezervējusi Rīgas dome, Ķirsis atbildēja izvairīgi. Tie neesot lieli zemes gabali un varot noderēt pašvaldībai visdažādākajām vajadzībām.

Turklāt, ja būšot kādi interesenti, kuri gribēs uz šīs zemes kaut ko attīstīt, tad pašvaldība jebkurā brīdī zemes gabalus varot izsolīt.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti janvārī atbalstīja grozījumus pašvaldības lēmumā, kas paredz pašvaldības zemesgabalu rezervēšanu automašīnu stāvparku, jeb "park&ride" sistēmas izveidošanai.

Jau 2006. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, ar kuru bija plānots sākt stāvparku izveidošanu Rīgā un tajā bija noteikti zemes gabali, kas tiek rezervēti un saglabāti pašvaldības īpašumā.

Kopumā paredzēts izveidot 14 stāvparkus, kas atradīsies Dubnas ielā 2, Krasta ielā 1, Lielvārdes ielā, Pāles un Dzirnupes ielās, Jaunciema gatvē, Ezermalas ielā, Zirņu ielā, Viestura prospektā, Ziepniekkalna ielā, Ozolciema ielā, Uzvaras bulvārī, kā arī Daugavgrīvas ielas Spilves pļavās.

Nevajadzēja steigties ar velojoslu ierīkošanu Čaka ielā

Vēl Ķirsis atzina, ka, atskatoties uz notikumiem šodien, kļūst skaidrs, ka nevajadzēja steigties ar velojoslu ierīkošanu Čaka ielā.

"Čaka iela bija eksperiments. Šodienas acīm skatoties, atzīstu, ka nevajadzēja skriet," teica Ķirsis.

Viņš skaidroja, ka tikko bija pabeigti būvdarbi, kuru laikā cilvēki bija pieraduši braukt pa divām joslām – vienu turp un vienu atpakaļ. Tas bijis labs brīdis pamēģināt, vai šī iela tāda var būt arī turpmāk. Taču izrādījās, ka sabiedriskais transports kavējas un šādu risinājumu nevar ieviest.

Ķirsis norādīja, ka cilvēki vēlas lēzenas pārmaiņas, kas tiek īstenotas soli pa solim, nevis vienā dienā pamosties un saprast, ka viss ir apgriezies kājām gaisā.

"Viņi uzskata, ka mūsu pārvietošanās paradumiem jākļūst videi draudzīgākiem, bet tam ir jānotiek pamazām," atzina Ķirsis.

Tomēr kopumā viņš paveikto aizvadītajā gadā vērtē pozitīvi. Tostarp arī daudz kritizēto stabiņu uzstādīšanu Rīgas ielās. Ķirsis skaidroja, ka stabiņi pilsētā ir bijuši jau no 2014. gada.

"Redzam statistikā, ka tie uzlabo drošību neregulējamās gājēju pārejās, kas ar tiem aprīkotas. Kur iepriekš ir bijuši cietušie un pat bojāgājušie, šie statistikas rādītāji ir uzlabojušies. Drošība ir pāri visam, un stabiņi dod rezultātu," uzsvēra politiķis.

Viņš vēlreiz atzina, ka ir bijušas arī kļūdas vietās, kur stabiņi nebija uzlikti īsti pārdomāti, piemēram, Tērbatas, Altonavas, Ojāra Vācieša un Duntes ielā, bet tā esot mazākā daļa.

"Atceros, ka iepriekšējā sasaukumā bija 40 krimināllietas un katru nedēļu bija kāds skandāls. Ja šis ir vienīgais skandāls – par stabiņiem –, tad droši vien viss virzās pareizā virzienā," piebilda Ķirsis.

Viņa prioritāte esot sabiedriskā transporta kustības uzlabošana, jo tikai sabiedriskais transports var būtiski mazināt automašīnu apjomu ielās. Turklāt esot jāņem vērā, kādā klimatiskajā joslā atrodas Latvija.

"Lai kādi mums būtu velo aktīvisti, tomēr ziemā ar velosipēdiem brauc tikai daži izturīgākie. Savukārt sabiedriskais transports var braukt visu gadu," skaidroja vicemērs, piebilstot, ka arī tādi pasaules eksperti kā Jans Gēls iesaka prioritāri uzlabot sabiedrisko transportu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !