Netīrās bumbas, kodolizmēģinājumi, radiācija. Cik reāli Ukrainai radīt atomieroci, stāsta kodolfiziķis Gorčakovs

Karš Ukrainā raisa ar kodoljautājumiem saistītas bažas un trauksmi. Atomelektrostacijas, kas ceļo no rokas rokā, Krievijas draudi likt lietā taktiskos kodolieročus, informācija par pazudušiem radioaktīvajiem materiāliem, savukārt sociālos tīklus pārpludina runas par Krievijas karavīriem, kas apstaroti pie Čornobiļas. Cik nopietni ir reālu kodolincidentu riski? Par to – saruna ar kodolfiziķi, zinātnes popularizētāju Dmitriju Gorčakovu.

Ar izdevēja atļauju portālam "Delfi" ir ekskluzīvas tiesības latviešu valodā pārpublicēt neatkarīgā Krievijas medija "Republic.ru" (bijušais "Slon.ru") rakstus. Sadarbību uzsākām 2019. gadā.

Līdztekus avārijām un sprādzieniem kādus vēl riskus rada pašreizējā kara situācija ap atomelektrostacijām – gan aktīvajām, gan slēgtajām? Esmu redzējis ziņojumus par iespējamu radioaktīvo materiālu kontrolparaugu pazušanu.

Nianšu ir daudz. Visa pasaule zina par Čornobiļu. Viss ar to saistītais nonāk laikrakstu centrālajās slejās. Bet tas nav slavenais Čornobiļas sarkofāgs. Par bīstamāko objektu zina vien retais. Tā ir kodoldegvielas glabātuve netālu no sarkofāga un energobloka. Tāpat vairākas citas lietas. Čornobiļā nav daudz iedzīvotāju, bet tur atrodas radiācijas laboratorija. Pilsētā darbojas uzņēmums "Ekocentr", kas monitorē radioaktivitāti Čornobiļas zonas teritorijā. Tiek vēstīts, ka viņiem pazuduši 133 radioaktīvie materiāli. Nav zināms, nozagti vai ne. Varbūt ēkas tika sagrautas un materiāli atrodas kaut kur zem gruvešiem un tehnikas. Un tas būtu labākais šībrīža situācijas atrisinājums.

Cik reāli ir izgatavot "netīro" atombumbu no Čornobiļas AES teritorijā esošajiem atkritumiem? Un vispār – kādi ir iespējamie draudi, ja jebkādi kodolmateriāli nonāks kāda rokās – pat ne militāristu, bet parasto kriminālo elementu, teroristu? Vai šāds risks pastāv?