Foto: Shutterstock

Lai uzņēmumi nopietnāk pievērstos elektriskajam transportam, tam jākļūst par izdevīgāku alternatīvu nekā iekšdedzes mašīnām. No šī gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā reprezentatīva auto slieksnis ir paaugstināts no 50 000 līdz 75 000 EUR (bez PVN), taču ne visi uzņēmēji vēlas tērēt tik daudz. Jāatgādina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 4500 eiro atbalstu jauna elektroauto iegādei uzņēmumi izmantot nevar, jo tas attiecas tikai uz privātpersonām.

Tāpēc rodas jautājums: vai ir iespējams nopirkt elektroauto, kas joprojām būtu pieejamā cenu kategorijā?

Ir dažādi svarīgi aspekti

Tirgū pieejami elektroauto ar patiesi lieliem akumulatoriem, kas reāli ar vienu uzlādi ļauj nobraukt 500 un vairāk kilometru. Taču tie visi maksā vairāk par 50 000 eiro, daži pat pārsniedz 100 000 eiro robežu. Kompaktie un zemākas klases auto ar mazākiem akumulatoriem tik daudz veikt nespēj, taču pašlaik tirgū ir divi modeļi, kuru cena nepārsniedz 50 000 eiro un kuriem ar vienu uzlādi ir pa spēkam vairāk nekā 500 km. Tie ir "Cupra Born e-Boost" un "Volkswagen ID.3 Pro S".

"Domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda ir uzņēmuma ikdiena un kā tas mašīnas izmanto. Ja dienā, tostarp arī ziemā, ir jānobrauc simtiem kilometru uz dažādām struktūrvienībām, pie piegādātājiem vai uz attālākām pilsētām, tostarp arī ziemā, tad šīs kompānijas vēl nav gatavas pāriet uz elektroauto," pārliecināts ir "Delfi Auto" redaktors Raimonds Zandovskis.

Pēc viņa domām, lai uzņēmumi, kuru mašīnas braukā pa Latviju, izlemtu pāriet uz elektrotransportu, ir nepieciešamas vismaz divas būtiskas lietas. Pirmā – jāuzstāda uzlādes punkti darbavietā, lai mašīnas no rīta startētu ar 100 procentu uzlādi. Otrā – citādi jāplāno darbinieku laiks.

Turklāt ar dažu minūšu apstāšanos uzlādei elektroauto gadījumā nepietiek. Lai akumulatoru piepildītu līdz 80%, pat ātrākajās stacijās nākas pavadīt vismaz 15–30 minūtes. Taču – ne visi auto spēj izmantot ātrās stacijas. Ja vērtē pēc uzlādes punktu skaita, kas nodrošina vairāk nekā 50 kW jaudu, tad pašlaik šī infrastruktūra Latvijā ir visai vāja.

No otras puses – ne visiem uzņēmumiem liela sniedzamība ir prioritāte. "Latvijā ir uzņēmumi, kuru darbinieki pārvietojas tikai pa pilsētu. Domāju, ka tie gan šobrīd varētu nopietni apsvērt pāriešanu uz elektromašīnām. Būtu vērts aprēķināt ne tikai to iegādes cenu, bet arī autoparka uzturēšanas izmaksas, jo šādu mašīnu ekspluatācija ir daudz lētāka."

Tāpat mūsdienās svarīgs faktors ir arī ilgtspēja. "Zinu, ka daži starptautiski uzņēmumi, kas meklē partnerus Baltijā, izvirza arī ilgtspējas prasības, bet Rietumos tās ir augstas. Tā nu elektroauto var būt faktors, kas lēmumu par sadarbību palīdzēs nosvērt par labu konkrētajam uzņēmumam," saka Raimonds.

Vai ir no kā izvēlēties?

Iegādājoties elektroauto cenā līdz 50 tūkstošiem un izmantojot visas tā priekšrocības, šo mašīnu cena ir pielīdzināma iekšdedzes hečbekiem un krosoveriem. Tomēr rodas jautājums, vai maz ir ko izvēlēties, jo šajā klasē sākumcena parasti ir daudz augstāka.

Kompaktās klases hečbeks "Volkswagen ID.3 Pro Performance" attīsta 204 ZS jaudu, un tam ir nepārspīlētas ietilpības 58 kWh akumulators, kas ar pilnu uzlādi ļauj nobraukt 392–431 km. Šāds auto maksā no 41 200 eiro. Tomēr šis ir modelis ar visnabadzīgāko aprīkojumu: lai rūpētos par darbinieka komfortu, maciņš būs jāatver platāk. Piemēram, tikai par vadītāja palīgsistēmu pakotni "Plus" vien papildus būs jāsamaksā 2140 eiro.

Arī "Volkswagen ID.3" tehniskais dvīņubrālis "Cupra Born" var iekļauties 50 000 eiro limitā, pat neraugoties uz to, ka tas ir ieguvis kvalitatīvākus apdares materiālus. Līdzīga modeļa bāzes cena ir nedaudz augstāka – 45 400 eiro, taču šeit ir gan siltumsūknis, gan divu zonu klimatkontrole un sēdekļu apsilde, savukārt drošības aprīkojums iegūstams teju divkārt lētāk.

Tāpat "Cupra Born" ir jaudīgāka "e-Boost" versija ar elektrisko dzinēju, kas sasniedz 231 ZS. Tam ir arī lielāks akumulators ar 77 kWh, kas ar pilnu uzlādi veic līdz 549 km (saskaņā ar WLTP). Šī versija būtu piemērota pat tiem autobraucējiem, kam ikdienā nākas mērot garu ceļu. Būtiski, ka arī "e-Boost" modifikācijai pietiek ar 50 tūkstošiem – tā maksā 49 400 eiro.

Līdzvērtīgā cenu diapazonā ir arī "Kia e-Niro" – tas pieejams no 48 990 eiro. Garākām distancēm piemērotajam kompaktās klases auto ir 64 kWh akumulators, un ar to var nobraukt pat 460 km. Tomēr te ir kāda atšķirība – "Cupra Born" var uzņemt 125 kW jaudu, savukārt ar "Kia" stacijā būs jāpaliek ilgāk, jo tās maksimālā uzlādes jauda ir 80 kW.

Zemāka cena nozīmē pieticīgākas iespējas

Kad tirgū bija tikai daži elektromodeļi, populārākais no tiem bija "Nissan Leaf". Tagad tā cena ir vispievilcīgākā – no 30 749 eiro. Tiesa, akumulators tam ir neliels – 39 kWh; bet uzlāde – lēna, līdz 50 kW. "Leaf" var iegādāties arī ar lielāku 59 kWh akumulatoru, taču šī versija maksā tāpat kā citi modernāki analogi (no 38 549 eiro), turklāt to nevarēs uzlādēt tik ātri, cik spēj konkurenti.

Tāpat tirgū tiek piedāvāti arī modernākie Francijas elektroauto – "Citroën ë-C4", "Peugeot e-208" un "Peugeot e-2008". Tiem ir 136 ZS dzinējs, 46,3 kWh akumulators, un tie spēj sasniegt nedaudz vairāk par 300 km. Francūžiem uzlādes jauda ir diezgan liela – sasniedz pat 100 kW. Tiesa, šajā parametrā tie atpaliek no "Volkswagen" grupas modeļiem, kuriem tā ir 125 kW.

Cenu slieksnis šiem auto ir zemāks, jo ir mazāka gan akumulatora kapacitāte, gan elektromotora jauda. "Citroën" nopērkams no 38 990 eiro, "Peugeot 208" – no 33 800 eiro. Kompaktā hečbeka cena šķiet ļoti konkurētspējīga, taču jāņem vērā, ka šis ir mazākas klases auto, kas nebūs tik ietilpīgs.

"Renault Megane E-Tech" saņēmis ļoti pozitīvas atsauksmes no jomas ekspertiem, taču žurnālistu testētā versija ar 220 ZS jaudu un 60 kWh akumulatoru maksā 49 090 eiro, tāpēc, lai papildus pasūtītu siltumsūkni vai plašāku drošības aprīkojumu, nāksies pakaulēties. Versija ar 130 ZS motoru un 40 kWh akumulatoru maksā no 44 190 eiro.

Arī grāmatvedim ir sakāms savs vārds

Lai arī reprezentatīva auto slieksnis juridiskām personām ir paaugstināts, privātpersonām pieejamās elektroauto subsīdijas uzņēmumi izmantot nevar.

"Situācija vēl nav tāda, lai uzņēmumi masveidā savu autoparku piepildītu ar dabai saudzīgām mašīnām. Bizness rēķina izmaksas, un bieži vien degvielas pozīcija izdevumu tabulā ir diezgan būtiska. Daži uzņēmumi motivē darbiniekus, kompensējot viņiem degvielu. Kā ir ar elektrību? Ne visiem ir iespēja uzlādēt auto mājās. Publiskās stacijas nav tik izdevīgas, turklāt tās mēdz nestrādāt vai gluži vienkārši nav ģeogrāfiski ērtā vietā – ir tālu no mājām vai nost no ikdienas maršruta," spriež Kursors.lv auto žurnālists Māris Gaugers.

Pēc viņa domām, elektromašīnas popularitāti strauji iegūs tad, kad uzņēmumu grāmatvedības tabulās šie auto pārtrumpos iekšdedzes dzinējus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!