Pie augstā ceļu satiksmes negadījumu skaita autovadītāji galvenokārt vaino braukšanas kultūru
Foto: Shutterstock

Transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar to diemžēl aug arī ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Ja Eiropā uz miljons iedzīvotājiem to ir vidēji 50, tad Latvijā – 78, mums atpaliekot tikai no Rumānijas un Bulgārijas.

Kā "Balta" un Satiksmes ministrijas organizētās gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" ietvaros veiktajā aptaujā atzīst 62% autovadītāju, drūmajā statistikā, viņuprāt, galveno lomu spēlē vājā braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Lielākā daļa (62%) aptaujāto uzskata, ka ceļu satiksmes negadījumos galvenokārt vainojama pašu autovadītāju braukšanas kultūra. Ievērojami kritiskākas pret autovadītāju uzvedību uz Latvijas ceļiem ir sievietes – 67% dāmu (pretstatā 57% vīriešu) norāda, ka augstais avāriju skaits skaidrojams ar mūsu pašu braukšanas paradumiem un netikumu pārsniegt likumā noteiktos ātruma ierobežojumus.

"Aptaujas dalībnieku novērojumus par problēmu ar ātruma ierobežojumu pārkāpšanu apliecina arī satiksmes intensitātes tiešsaistes kartē VAS "Latvijas Valsts ceļi" pieejamie dati, kur redzams, ka daudzos novērošanas punktos vidējais braukšanas ātrums pārsniedz atļautos 90 km/h. Joprojām ir problēmas ar drošības jostu lietošanu, daudzi neievēro distanci un pie stūres uzmanību novērš tālrunis, kas pēc starptautiskiem datiem ir cēlonis trešajai daļai notikušo avāriju. Un tagad iztēlojieties jebkuru no šiem faktoriem kombinācijā ar neatbilstoši izvēlētu braukšanas ātrumu – diemžēl CSDD statistika liecina, ka, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada, šī gada pirmajā ceturksnī bojāgājušo skaits ir palielinājies par 4%, bet otrajā ceturksnī – par 27,6%. Uz ceļa tiek paņemts arvien vairāk dzīvību, tādēļ arī gada balvā "Drošākais uzņēmuma autoparks" šogad ar nozares ekspertiem un autovadītājiem kopā meklēsim droša ātruma formulu," skaidro gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" žūrijas priekšsēdētājs un apdrošināšanas sabiedrības "Balta" Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Trešā daļa aptaujāto autovadītāju pie augstā negadījumu skaita cēloņiem min arī nesakārtotu infrastruktūru. Šo kā argumentu gan biežāk norāda stiprā dzimuma autovadītāji – 36% vīriešu un vien 26% sieviešu. Tikai 2% respondentu uzskata, ka pie vainas varētu būt arī transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis.

"Protams, par ceļu infrastruktūru Latvijā var diskutēt gari un plaši. Piemēram, "Balta" šī gada deviņos mēnešos ir saņēmusi 530 pieteikumu par nekvalitatīvu ceļa segumu izraisītiem negadījumiem, tajā skaitā iebraukšanu bedrē, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Tomēr, izprotot, ka infrastruktūras uzlabojumi nenotiks tagad un tūlīt, pašu paradumu maiņu varam sākt jau šodien. Lai gan mums nav datu, tieši cik negadījumus izraisījusi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, iespaidīgais fiksēto ātruma pārkāpšanas gadījumu skaits ļauj pieņemt, ka vismaz daļēji tas ir vainojams kopējā statistikā. Tādēļ attieksmes un pašu braukšanas kultūras maiņa viennozīmīgi ir atspēriena punkts pozitīvām izmaiņām uz Latvijas ceļiem," uzsver Kristaps Liecinieks.

Lai gan lielākā daļa autovadītāju paši norāda, ka neatbilstoša ātruma izvēle ir viens no biežākajiem avāriju cēloņiem, vairāk nekā puse (52%) aptaujāto atzīst, ka mēdz pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedzot ātrumu. Teju katrs otrais autovadītājs savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, tādejādi "bremzējot" kopējo satiksmi. Šo argumentu ātruma pārkāpšanai visbiežāk norādījuši vīrieši un autovadītāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Tas, iespējams, skaidrojams ar intensīvo satiksmi pilsētā, jo "lēno" braucēju apdzīšana un ātruma pārsniegšana raksturīga 22% pilsētnieku, bet tikai 11% iedzīvotāju laukos.

Katrs desmitais autovadītājs uz ceļa lēmumu pārsniegt atļauto ātrumu pamato ar neatliekamām vai steidzamām darba darīšanām. Tikpat norāda, ka šobrīd noteiktais atļautais braukšanas ātrums ir pārāk mazs.

"Pērn Valsts policija fiksējusi 72 931 administratīvo pārkāpumu, autovadītājiem pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. 984 autovadītāji – tātad 2 vai pat 3 autovadītāji ik dienu – pārsnieguši ātrumu tādā mērogā, ka likums par to paredz tiesību izmantošanas aizliegumu. Ar CSDD fotoradariem pērn fiksēti gandrīz 273 000 ātruma pārsniegšanas gadījumi. Lielākā daļa no tiem ir statiskie radari, un mēs visi zinām, kur tie atrodas, tomēr apmēram katra trešā transporta līdzekļa vadītājs nav uzskatījis par vajadzīgu piebremzēt. Lai uzlabotu negatīvo ainu uz ceļiem, pašiem jāpiedomā, kā mainīt savu braukšanas kultūru," aicina Kristaps Liecinieks.

Atbildot uz jautājumu, kas motivē ātrumu nepārkāpt, lielākā daļa aptaujāto norāda pašu un pasažieru drošību – no tiem 60% ir sievietes un cilvēki ar bērniem. Teju katrs piektais norāda nevēlēšanos maksāt naudas sodu, kas visbiežāk motivē tieši studentus un gados jaunus autovadītājus (35%). 11% autovadītāju ātrumu nepārkāpj, jo baidās izraisīt satiksmes negadījumu, bet tikai 4% izvēlas atbilstošu braukšanas ātrumu, lai ekonomētu degvielu.

Aptauju "Drošākais uzņēmuma autoparks" veica sadarbībā ar "Norstat" veica 2019. gada augustā, aptaujājot 1009 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Tags

Balta (AAS) CSDD Latvijas Valsts ceļi Valsts policija

Comment Form