Lai uzņēmumā katrs darbinieks rūpētos par savu sniegumu un kopējo izaugsmi, vajadzīgs vadītājs, kurš prot komunicēt ar visdažādākajiem cilvēku tipiem. Bet kādas cilvēciskās prasmes tam nepieciešamas? Par to dažādu uzņēmumu pārstāvji sprieda "Delfi" platformas #darbavietas rīkotajā diskusijā "Labbūtība kā prioritāte: uzņēmumu pieredze un izaicinājumi ceļā uz veselību darba vietā".
Rūpējoties par darbinieku labbūtību uzņēmumā, jādomā ne vien par taustāmiem ieguvumiem – veselības apdrošināšanu, dzērieniem un uzkodām birojā vai pieejamu sporta zāli – bet arī emocionālo labsajūtu. Par to līdzatbildīgi ir dažāda līmeņa vadītāji. "Labbūtība ir šī te iekšējā vide, balanss, ko darbinieks rod uzņēmumā. Tur ir jābūt no visa pa druskai, lai saliktu labo kopumu. Man liekas, ka uzņēmumam būtu tā jāliek kā prioritāte, jo – ja tu parūpēsies par darbiniekiem, darbinieki parūpēsies par biznesu, par klientiem, un tas ir ļoti svarīgi," pauž Una Bitmane, "Elfa Distrelec" Klientu atbalsta nodaļas vadītāja.
Vadītājs viens, protams, nav atbildīgs par labbūtību uzņēmumā. Mūsdienu praksē arvien vairāk tiek izcelta cilvēcīgo (vieglo) prasmju nepieciešamība jeb "soft skills", kurām jābūt katra līdera arsenālā. Ieklausīšanās, empātija, spēja pielāgoties, kritiskā domāšana ir tikai dažas no visām. Ja cilvēcisko prasmju nav, vadītājs var būt faktors, kāpēc darbinieki aiziet. Vieglās prasmes gan var iemācīties, par ko uzņēmumi rūpējas šobrīd. Ir jāieguldās savā attīstībā, lai būtu ilgtspējīgs darbinieks.
"Mums ir izstrādāts vadītāja kompetenču modelis "Care" – tas ietver noteiktas uzvedības, ko sagaidām, un arī noteiktas mācības jeb attīstības darbības. Viens no tiem ir empātija, kas ir, manuprāt, ļoti būtiska, kad raugāmies uz darbinieku – spēt dialogā ieraudzīt, ka tev pretī ir cilvēks ar savām vajadzībām. Šie cilvēki būs atšķirīgi, nebūs viens modelis, un jāspēj pielāgot savs vadības stils cilvēka vajadzībām," stāsta Sandra Siliniece, ''Cognizant'' Personāla vadītāja Baltijā.
Mainoties sabiedrībai, mainās arī skatījums uz to, kādu piemēru jārāda vadītājam. Ja agrāk vērtība bija brīvā laika veltīšana darbam, lai sasniegtu rezultātus, tad šobrīd vērtība ir fakts, ka vadītājiem vai jebkuram darbiniekam ir ir arī hobiji un intereses ārpus darba, viņš rūpējas par sevi. Tā ir būtiska labbūtības sastāvdaļa. "EY Latvija" partnere Zane Caune atceras gadījumu, kad pirms desmit gadiem starptautiskā konferencē bijusi izbrīnīta, ka kāds pieredzējis vadītājs stāsta, ka skrien maratonus. Ko kā gad tam atradies laiks? Šobrīd kultūra un vide mainījusies, un ir tikai dabiski bagātināt sevi.
Mēs sākam jau vadītājiem noteikt mērķus. Sākot ar to, ka tev ir jāspēj strādāt arī ar sava laika plānošanu, respektīvi, ka ir jādzīvo. Nevis tikai "talking the talk", bet arī "walking the walk". Tev pašam ir hobiji un intereses, tu rūpējies par savu veselību primāri, sporto vai ej pastaigās gar jūru.
Bez jau pieminētā, jāatceras arī par emocionālo inteliģenci – just otru cilvēku, arī sevi, un spēt nospraust robežas, lai saglabātu profesionālas attiecības, nepārkāpjot viens otra privātumu. Lai to izkoptu, svarīgs ir arī atbalsts vadītājiem. Īpaši aktuāli tas kļuva pandēmijas laikā, kad komandas menedžments notika attālinātā režīmā. "Mūsu gadījumā tas ir gan mentorings, kurā augstāk stāvošs vadītājs mentorē savus kolēģus. Gan piedāvājam arī supervīzijas mūsu vadītājiem, arī jaunākiem vadītājiem, kuri iet vispār pirmo reizi šai pieredzei [cauri]," dalās Edgars Pīlips, ''Luminor'' Darbinieku pieredzes un atalgojuma daļas vadītājs.
Cilvēcīgās prasmes vissvarīgākās ir apkalpojošās sfērās. To esamību spilgti var novērot, piemēram, aviācijā. Marina Volkova, ''airBaltic'' Talantu piesaistes un attīstības komandas vadītāja, diskusijā atklāj, ka te mijas līderības apmācības ar paša cilvēka talantiem un degsmi. "airBaltic" izstrādāta apjomīga "Leadership" programma, kurā vadītāji mācās sevis vadīšanu, cilvēku, biznesa un pārmaiņu vadīšanu. Panākumu atslēga gan ir mijiedarbībā, kad darbs satiekas ar izsapņotu profesiju.
Vērojot un pieņemot cilvēkus darbā, esmu sapratusi, ka viņi par šo darbu kaut kādā brīdī, parasti lielākā daļa cilvēku, ir sapņojuši. Viņi jau ir lidojuši, vērojuši, viņiem tas kaut kā dabiski notiek.
Kā vēl vadītāji un uzņēmumi rūpējas par ikviena darbinieka labbūtību? To ar dalībniekiem iztirzā diskusijas vadītāja Ilze Medne, podkāsta "HR Podcast" veidotāja. Skaties un uzzini vairāk!
Šī ir jau otrā "Delfi" radošās reklāmas satura aģentūras "Delfi Brand Studio" organizētā diskusija, kurā tiekas platformas #darbavietas partneru pārstāvji un runā par darba devējiem un ņēmējiem aktuāliem jautājumiem. Pirmajā diskusijā pērn rudenī dažādu uzņēmumu pārstāvji dalījās pieredzē un zināšanās par to, ko īsti nozīmē rūpes par darbinieku un kā sevi un kolēģus paglābt no izdegšanas.
Platformas #darbavietas mērķis ir sniegt iespēju darba devējiem un darba ņēmējiem iepazīties tuvāk – parādīt uzņēmuma vērtības, iepazīstināt ar pieejamiem bonusiem, darba vidi, iekšējo uzņēmuma kultūru un citu informāciju, kas palīdzētu ideālajam darbiniekam atrast ideālo darbavietu. Tā līdz ar rakstu sēriju "Misija: dedlains", kur apkopoti dažādi darba ikdienā noderīgi padomi un pieredzes, ir vēl viens solis dažādu ar darba vidi saistītu tēmu aktualizēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
