Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160 900 lati, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 000 eiro (32 300 latu) apmērā.
Lietuvā, saskaņā ar Lietuvas Autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25 200 lati un tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk.
"Tik, cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā. Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā – Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori," par atšķirībām Baltijā laikrakstam skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis. Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņu valstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda Briģis.
Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti trīs miljoni latu.
Kopumā šobrīd viedoklis par datu nesēju atlīdzību pēc būtības ir nepareizs, jo datu nesēju atlīdzību kā tādu vispār vajadzētu atcelt, laikrakstam uzsver "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, jo laiki ir mainījušies un arī autoru aizstāvjiem to vajadzētu saprast un apzināties. Ja visi strādātu pēc AKKA/LAA un LaIPA piekoptā aroda, tad tikpat labi arhitekti varētu pieprasīt samaksu no iedzīvotājiem, kad tie, ejot garām Gaismas pilij, uz to paskatās, raksturo Bergs.
"Esošā prakse liecina tikai to, ka viņi māk parazitēt uz sabiedrības rēķina," atzīmē uzņēmējs, uzsverot, ka apvienība un biedrība cīnās tikai par savām biznesa interesēm, kas ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm. Tāpēc šādu praksi, pēc Berga domām, vajadzētu vispār pārtraukt un iejaukties ar attiecīgajām izmaiņām likumdošanā. Ja visa problēma ir vienas kopijas veikšana pēc legāli iegādāta CD, tad lai viņi parāda, cik ir legāli iegādāto CD apmērs, un lai, jau pērkot attiecīgo CD, tā cenā paredz to, ka pircējs var veikt vienu legālu kopiju, tādējādi atlīdzību varētu atcelt pavisam, aicina uzņēmējs.
No 2007.gada līdz 2011.gadam, Latvijā iekasēti 1,58 miljoni latu, kas ir par teju pusi vairāk nekā Lietuvā, jo kaimiņvalstī laika posmā no 2007. gada līdz 2011.gadam iekasēti 915 700 latu. Igaunijā iekasēts trīs reizes mazāk jeb 514 400 latu. Vidējās atlīdzības lielums gadā, ņemot vērā iekasēto atlīdzību no 2005.gada līdz 2011.gadam, Latvijā bija 314 000 lati, kas ir trīs reizes lielāks rādītājs nekā Igaunijā, kur vidējās atlīdzības lielums gadā veidoja 102 900 lati. Savukārt Latvijas vidējais atlīdzības rādītājs, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju Lietuvā, ir 1,7 reizes lielāks.
Vislielākā atlīdzības summa Baltijā kopumā laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēta 2008.gadā, kur atlīdzības apmērs visās valstīs kopumā veidoja 1,15 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
