Lai arī bezdarbs Latvijā ir augsts un problēma ar darbaspēka trūkumu nav tik saasināta kā tā sauktajos ilūziju gados pirms krīzes, tomēr uzņēmumi Latvijā arvien biežāk sūrojas par nespēju noturēt darbiniekus, kvalificētu darba roku deficītu un darba tirgū pieprasīto prasmju neatbilstību piedāvājumam. Uz šīm problēmām nesen norādīja gan Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, gan arī Starptautiskais Valūtas fonds, mudinot Latviju veidot spēcīgāku sociālās drošības tīklu un veicinot nodarbinātību.
Tālab Labklājības ministrija (LM) cita starpā nākusi klajā ar ideju par pārcelšanās pabalstiem, kura gan izpelnījās vairāku nevalstisko organizāciju kritiku. Tikmēr Ekonomikas ministrijā (EM) kaldina reemigrācijas atbalsta plānu, lai vilinātu mājup peļņā uz ārzemēm aizbraukušos un kuplinātu kvalificētu darbinieku rindas. Savukārt vairāku ministriju kopīgā darba grupā top jaunas darba tirgus politikas plāns, lai tirgū piedāvātu vajadzīgās darba rokas.
Jauns vakanču rekords kopš 2008.gada
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā jūnija beigās bija samazinājies līdz 117 606 jeb 11,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Visbiežāk šie cilvēki meklē darbu vienkāršākās profesijās – palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, apkopēji.
Aģentūrā šā gada otrā ceturkšņa beigās bija reģistrētas 4 094 brīvas darba vietas, kas ir lielākais vienā ceturksnī reģistrēto brīvo vakanču skaits kopš 2008.gada 3.ceturkšņa. Patlaban uz vienu vakanci - 29 bezdarbnieki, bet vispieprasītākie ir kvalificētie strādnieki un amatnieki, portālu "Delfi" informēja NVA.
Avots: NVA
Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs gan akcentē, ka brīvu darba vietu skaits tautsaimniecībā ir ievērojami lielāks nekā NVA reģistrētie 3000-4000, jo aģentūrā uzskaita vien vakances, par kurām uzņēmēji paziņo, cerot tās aizpildīt ar NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem.
Pašreiz Latvijas darba tirgū, pēc LB ekonomista sacītā, vērojams strukturālais bezdarbs - pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstība. "Tas Latvijā ir raksturīgs nevis kādai konkrētai nozarei vai profesijai, bet gan zemam kvalifikācijas līmenim. Darba tirgū šobrīd pavisam viegli aizpildīt vakances, kur nepieciešams zemu kvalificēts darbaspēks. Savukārt nereti problēmas rodas aizpildīt vakances, kur nepieciešami augsti kvalificēts darbaspēks," skaidro LB ekonomists.
Vislielākā problēma – būvniecībā
Krasnopjorovs norāda, ka visvairāk tirgū pieejamā darbaspēka neatbilstība pieprasījumam redzama būvniecības nozarē. "Gandrīz 15% būvniecības uzņēmumu uzskata darbaspēka trūkumu par galveno faktoru, kas kavē uzņēmējdarbību," skaidro ekonomists. Piemēram, apstrādes rūpniecībā šādu uzņēmumu ir divreiz mazāk. Turklāt, būvniecībā "nevis vienkārši trūkst darbinieku, bet trūkst tieši augsti kvalificētu darba roku". Savukārt zemu kvalificēti darbinieki būvniecībā pieprasīti visai maz, saka ekonomists.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone portālam "Delfi" atzīst, ka saskaņā ar LDDK apkopoto informāciju darbiniekus ir ļoti grūti noturēt celtniecības uzņēmumos, kā arī pārstrādes rūpniecībā, metālapstrādē un tekstila ražošanā. "Pēdējā gada laikā iezīmējas tendence, ka ir problemātiski noturēt darbiniekus arī izglītības un medicīnas jomā, kā arī vidēja līmeņa IT speciālistus," skaidro Meņģelsone.
IT nozares uzņēmumi saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) novēroto visilgstošāk sūrojas par kvalificēta darbaspēka trūkumu, tāpat kā citi augstas pievienotās vērtības pakalpojumu sniedzēji un ražotāji, piemēram, elektrotehnoloģiju ražotāji, portālam "Delfi" stāsta LTRK vadītājs Jānis Endziņš. Savukārt nozares, kur netiek ražota augstas pievienotās vērtības produkcija, piemēram, mežizstrāde, autopārvadājumi utml., par darbaspēka trūkumu sūdzas sezonāli un lielākoties problēmas atrisina.
Avots: NVA
Latgalē mazāk motivēti meklēt darbu
Reģistrētā bezdarba līmenis Rīgas un Latgales reģionos ir krasi atšķirīgs, bet dati par darba meklētāju īpatsvaru reģionos tik krasi neatpaliek viens no otra, atzīmē LB ekonomists.
"Piemēram, darba meklētāju īpatsvars Rīgā un Latgalē atšķiras nedaudz, savukārt bezdarba līmenis Rīgā ir gandrīz trīs reizes zemāks nekā Latgalē. Arī brīvo darba vietu īpatsvars Latgalē tikai nedaudz atšķiras no Latvijas vidējā rādītāja un nav būtiski zemāks kā Rīgas reģionā," norāda Krasnopjorovs. Viņš secina, ka acīmredzot reģistrētā bezdarba reģionālās atšķirības pamatā atspoguļo nevis atšķirības darba roku pieejamībā reģionos, bet gan atšķirīgo motivācijas pakāpi reģistrēties NVA.
"Lauku reģionos ir vairāk darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, kuri nav nodarbināti un nemeklē darbu, tomēr var būt motivēti iegūt bezdarbnieka statusu. Lai gan viņiem nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo viņi iepriekš nav maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, reģistrētā bezdarbnieka statuss ir apliecinājums darba ienākumu neesamībai, kas palielina viņu izredzes saņemt trūcīgas ģimenes statusu un līdz ar to pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, vai arī saņemt sociālā nodrošinājuma pabalstu," lēš Krasnopjorovs.
Savukārt tiem, kam lauku reģionos ir darbs, cenšas pie tā turēties un tik bieži kā pilsētā nemainīt pret citu darba vietu. "Laukos problēmas ar darbaspēka noturēšanu ir mazākas – lai cik tas paradoksāli nebūtu (pie nosacījuma, ja strādā abi ģimenes vecāki). Jo laukos iespējas izvēlēties citu darba vietu nav tik plašas kā pilsētā," piebilst Meņģelsone.
Biežāk izvēlas doties darbā uz ārzemēm
Viens no kvalificēta darbaspēka deficīta iemesliem ir atalgojums, kura dēļ daudzi cilvēki izvēlas doties peļņā uz ārzemēm. "Šis variants diemžēl ir izplatītākais pēdējo divu gadu laikā," atzīmē LDDK ģenerāldirektore, nosakot, ka daudzi cilvēki ilūziju gados paņēma lielus kredītus, ko ar samazināto atalgojumu Latvijā vairs nespēj samaksāt, tāpēc viņi nereti dodas uz ārzemēm, bieži izvēloties daudz sliktākus sadzīves apstākļus nekā Latvijā.
Tieši tā maizes ražotājs "Antaris" zaudējis savu saldēšanas iekārtu mehāniķi, kurš deva priekšroku mazāk kvalificētam, bet labāk apmaksātam darbam ārzemēs, klāsta Čapiņa. Savukārt santehniķa amats kļuvis vakants, jo pensijas vecuma darbiniekam bijušas problēmas ar alkohola lietošanu un viņš izlēmis doties pelnītā atpūtā. Toties pārtikas tehnoloģe "aizprecējusies" uz Dobeli. Pārtikas tehnologa amatā gan atrasta darbiniece - no Baltkrievijas, taču viņa pēc trīs mēnešiem darbu pameta. "Valodas barjeras dēļ aizbrauca, viņai šķita par grūtu izprast visas tās tehniskās lietas latviešu valodā," klāstīja Čapiņa.
Visās trijās speciālistu vakancēs "Antaris" ilgāk nekā pusgadu nespēj atrast piemērotus darbiniekus, lai gan var piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu un arī īslaicīgu dzīvesvietu līdz patstāvīga mitekļa atrašanai, sacīja maizes ražotāja pārstāve. Citādi ir ar mazāk kvalificētā veikala pārdevējas amatu - tam gan kompānija var solīt vien minimālo algo, jo apgrozījums veikalos apdzīvotajās vietās ar nelielo iedzīvotāju skaitu nav tik liels, lai varētu maksāt vairāk, atzina Čapiņa.
Nemierā arī ar darbaspēka profesionālo izglītību
LTRK vadītājs pārliecināts: ja uzņēmumi neignorē tirgus ekonomikas principus un maksā saviem darbiniekiem tirgus cenu par padarīto, tad ar darbaspēka grūtībām saskaras atsevišķos, specifiskos gadījumos. Savukārt, ja uzņēmumam noteicoša ir zema cena un izmaksas, tad tas meklē maksimāli lētāko darbaspēku un nereti atrod ārpus Latvijas robežām.
"Ir uzņēmumi, kas cīnās ar darbinieku nelabvēlīgajiem ieradumiem un darba laika neievērošanu, bet lielākajā daļā gadījumu problēmas risinājums ir darbaspēka migrācija no blakus novadiem vai pierobežā - kaimiņvalstīm (Latgale)," klāsta Endziņš, nosakot, ka lielāka problēma, ar ko uzņēmēji kopumā vairāk ir neapmierināti, ir zemais profesionālās izglītības līmenis Latvijā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts portālam "Delfi" atzīst, ka uzņēmēji sarunās ļoti bieži norāda uz trūkumiem profesionālajā izglītībā. Tam ir jāpievērš liela uzmanība, tāpēc pozitīvi vērtējams īstenotais un Eiropas struktūrfondu finansētais projekts, kas veido sadarbības platformu un darba devēju organizācijām. "Šajā projektā tiek pārstrādāta virkne nozaru standartu, prasību, ņemot vērā aktuālās prognozes par darbaspēka pieejamību un kvalifikāciju. Šī projekta veiksmīga norise būs nozīmīga kvalificēta darbaspēka pieejamības problēmas risināšanā," uzskata Pavļuts.
Pie viena galda - vairākas ministrijas
Gan ekonomikas ministrs, gan arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pauž viedokli, ka kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums risināms, sadarbojoties vairākām atbildīgām institūcijām.
"Kā būtisku pavērsienu jāuzsver to, ka pie viena galda nodarbinātības un darba tirgus jautājumu risināšanā sēž vairākas ministrijas - Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrija. Turklāt visām pusēm ir vienota izpratne, ka no bezdarbnieku apkalpošanas ir jāpārorientējas uz darba tirgus vajadzībām un pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu. Iespējams, ir vieglāk izveidot programmas, kas bezdarbniekus pārkvalificē par lietvežiem, bet darba tirgū ir vajadzīgi augstas kvalifikācijas metinātāji, kuru sagatavošanai būtu jāvelta daudz lielākas pūles," atzīst ekonomikas ministrs.
Pavļuts akcentē, ka ir izveidota starpministriju darba grupa, kas strādā pie jaunas darba tirgus politikas. Tāpat LM vadībā ir izvērtētas NVA īstenotās bezdarbnieku apmācību programmas, lai tās spētu tirgum piedāvāt vajadzīgos speciālistus.
"Lielas cerības liekam arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, kas veidos pamatu ilgtermiņa izmaiņām izglītības sistēmā, lai izglītotu darba tirgum nepieciešamos speciālistus [..]. Šī ministrija patlaban vērtē augstākās izglītības programmas. Šajā procesā EM ir informējusi Augstākās izglītības padomi par ilgtermiņa darbaspēka tirgus prognozēm, lai saprātīgos un adekvātos termiņos varētu lemt par budžeta vietu sadalījumu programmās," saka ministrs.
Darba devēji - par pārcelšanās pabalstiem
Vēl Pavļuts vēlas problēmas darbaspēka tirgū risināt ar reemigrācijas atbalstu, tālab rosinājis izstrādāt plānu, ņemot vērā gan demogrāfiskās tendences, gan darba tirgus prognozes. Mērķis ir palīdzēt Latvijā atgriezties tiem emigrējušajiem valstspiederīgajiem, kuri varētu sekmīgi papildināt vidējas un augstas kvalifikācijas darbinieku rindas. Viens no pirmajiem uzdevumiem būs izskatīt normatīvo bāzi, lai vakancēm varētu pieteikties arī ārpus Latvijas strādājošie, klāsta ministrs.
Savukārt LM nākusi klajā ar ideju par pārcelšanās pabalstu ieviešanu, lai tādējādi palīdzētu darba tirgū atgriezties ilgstošajiem bezdarbniekiem. "Ministrija strādā pie tā, lai atrastu labāko veidu, kā motivēt cilvēkus no bezdarbniekiem pārtapt strādājošos, kuri savu ģimeni no algas varētu uzturēt tepat Latvijā," skaidro labklājības ministre. Atbalstu varētu sniegt, kompensējot transporta izdevumus ceļam no dzīvesvietas uz darbu, daļēji atlīdzinot īres maksu un citādi, skaidro Viņķele.
Ekonomikas ministrs un arī abas vadošās darba devēju organizācijas - LDDK un LTRK - pretēji pašvaldībām un arī atsevišķiem politiskajiem spēkiem atbalsta pārcelšanās pabalstu ideju. "Pārcelšanās pabalstu piedāvājums ir signāls no valdības puses skatīties uz esošo situāciju tādu, kāda tā ir, nevis mēģināt visiem dzīvot ilūzijās un nepiepildāmu solījumu gaidās," uzskata LDDK ģenerāldirektore.
Tikmēr migrācijas un darba tirgus pētnieks, Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans ir piesardzīgāks šīs idejas vērtējumā. Pētnieks atbalsta transporta tēriņu kompensēšanai, kas "ir labs instruments, un nav pamata kritikai šajā virzienā". Savukārt ar pārcelšanās atbalstu un īres maksas daļēju segšanu, pēc Hazana domām, ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Profesors akcentēja, ka sliecas piekrist pašvaldību paustajām bažām par lauku izmiršanu šādu pabalstu ieviešanas gadījumā. Šāds atbalsts varētu būt, bet to būtu jāizmanto vien ārkārtas situācijās, "kad nav citas izejas", uzskata pētnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
