Latvijā valdībai patlaban būtu finansiāli jāatbalsta biodegvielas ražotāji - aptuveni 50% no pašizmaksas, taču līdz 2020.gadam subsīdiju apjoms būtu jāsamazina līdz nullei, secināts Rīgas tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētījumā "Biodegvielas loma transporta attīstībā Latvijā 2030".
Kā preses konferencē skaidroja pētījuma autori, tas ļautu sasniegt Latvijas un Eiropas Savienības izvirzītos mērķus enerģētikas sektorā, turklāt tas pozitīvi ietekmētu valsts makroekonomiku. Pētījumā secināts, ka ietekme uz valsts budžetu būtu pozitīva un papildu ieņēmumi būtu no pieciem līdz desmit santīmiem no viena biodegvielas litra.
Pētījuma autoru grupas vadītāja doktore Dagnija Blumberga skaidroja, ka valdībai, sniedzot atbalstu, ir precīzi jādefinē sasniedzamie mērķi. Piemēram, valsts varētu pasūtīt konkrētu biodegvielas litru apjomu, kuru attiecīgi iepirktu no biodegvielas ražotājiem. "Nevis vienkārši iemest naudu, bet definēt, cik valstij nepieciešams biodegvielas litru, un tās subsidēt," skaidroja doktore.
Viņa skaidroja, ka katram biodegvielas Latvijā saražotajam litram ir konkrēta pievienotā vērtība un aprēķināts, ka tā svārstās no 28 līdz 54 santīmiem par vienu saražoto biodegvielas litru.
Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs informēja, ka pētījums šodien ir prezentēts arī Ekonomikas ministrijā (EM), un šoreiz ministrija ir sapratusi, ka biodegvielas ražotājiem atbalsts ir vajadzīgs. Viņš gan atzina, ka budžets nākamajam gada ir sagatavots, līdz ar to var cerēt uz valsts netiešo atbalstu. Viņš gan neatklāja, cik lieli līdzekļi nepieciešami, lai biodegvielas ražotāji, kuri pārtraukuši darbību, atsāktu darboties. Ministrijā esot vienojušies, ka tiks meklēti mehānismi, lai atbalstītu biodegvielas ražotājus un tie atsāktu darbu.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgards Treibergs norādīja, ka, viņaprāt, "ledus ir sakustējies".
Kā ziņots, pētījumā autori vērš uzmanību uz patlaban valstiski aktuālām tēmām, kas saistītas ar biodegvielas ražošanas ietekmi uz tautsaimniecību.
Iepriekš EM apšaubīja RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta veikto pētījumu par biodegvielas izmantošanas iespējām Latvijā, jo pētījuma autori nav ņēmuši vērā vairākas būtiskas lietas, kas savukārt rada jautājumus par pētījuma secinājumu pamatotību.
Pirmkārt, pētījumā tiek analizēta jaunas bioetanola rūpnīcas būvniecības potenciālā ietekme uz tautsaimniecību, izdarot secinājumu, ka biodegvielu nozares dzīvotspējai "vienīgas politikas instruments ir subsīdijas 50% apjomā līdz 2020.gadam". Tajā pašā laikā pētījums neanalizē ne to, kāda bijusi esošo rūpnīcu darbība un ietekme uz tautsaimniecību, ne arī empīrisko pieredzi, kas rāda, ka līdz šim tiešās subsīdijas ražošanā ir radījušas marginālu efektu uz kopējo biodegvielu patēriņu un tikai netieši instrumenti (obligātais piejaukums, akcīzes nodokļa atlaides) ir nodrošinājuši biodegvielu patēriņa pieaugumu Latvijā.
EM savā pētījumā savukārt ir secinājusi, ka vairāk nekā 67 miljoni latu tiešās subsīdijas ir palīdzējušas izveidoties pirmās paaudzes biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, bet atjaunot tiešās valsts subsīdijas līdzšinējā veidā nav ekonomiski pamatoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
