Foto: LETA

Cūku mēra ierobežošanai mežacūku vakcinēšana ir efektīvāka par izšaušanu, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš norādīja, ka mežacūku populācijas samazināšana Latvijā nekavēs iespējams slimo mežacūku ienākšanu valstī, piemēram, no Baltkrievijas un Krievijas. Tomēr mežacūku vakcinēšana radīs aizsargbarjeru.

Balodis informēja, ka mežacūku vakcinēšana gadā izmaksātu apmēram 1,2 miljonus latu.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim atklātas 20 uz klasisko cūku mēri seropozitīvas cūkas, savukārt desmit no tām jau ir atklāta arī vīrusa klātbūtne. Balodis atzina, ka slimās cūkas ir atradušās jau noteiktajā karantīnas zonā, kas aptver četrus novadus Latgalē. Tomēr PVD vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā mežacūku populāciju Latvijā, nevar cerēt, ka slimība paliks tikai attiecīgajā reģionā. "Nāks pavasaris, sivēni, un tad dabūsim slimību visā Latvijā," viņš pavēstīja.

Balodis minēja, ka pašlaik ir jautājums, kā ierobežot klasiskā cūku mēra izplatību ‒ izmantojot vakcīnas vai samazinot mežacūku populāciju. "Ar izšaušanas metodi būtu jāsamazina mežacūku populācija līdz vienai mežacūkai uz kvadrātkilometru, tad teorētiski slimība izplatīties nevar vai tā ir ierobežota. Tādā gadījumā mežacūku populācija būtu jāsamazina apmēram 40 kilometru rādiusā ap cūku mēra skartajiem punktiem," pastāstīja PVD vadītājs un informēja, ka šāds mežacūku populācijas blīvums reģionā būtu jānotur vismaz divus gadus.

Taču dienesta ģenerāldirektors uzsvēra, ka PVD atbalsta mežacūku vakcināciju, jo tā ir efektīvāka metode. "Ja Latvijas mežacūkas izšaus, tukša vieta nepaliks, jo no Krievijas un Baltkrievijas mežacūkas nāks iekšā," paskaidroja Balodis.

Savukārt vakcinēšanas gadījumā vakcīnas tiktu izvietotas mežacūku barotavās, īpaši pierobežas reģionā aptuveni divu līdz triju gadu garumā. "Vakcinācija divu līdz triju gadu garumā nodrošinātu imūnu mežacūku populāciju, kas nepieļautu cūku mēra izplatību Latvijā. Veicot intensīvu vakcināciju tieši pie robežām, varētu pasargāt Latviju. Savukārt šaušana nav kontrolējams pasākums," klāstīja PVD ģenerāldirektors.

Arī Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža piekrita Balodim un sacīja, ka mežacūku izšaušana nav ilglaicīgs risinājums cūku mēra izplatības ierobežošanai. "Tam piemērs ir trakumsērga. Latvijā ir ārkārtīgi samazinājies trakumsērgas gadījumu skaits, un tas ir samazinājies tieši orālo vakcināciju dēļ. Līdz ar to radām dabisku barjeru," pastāstīja Viduža.

LOSP biedri gan aicināja izmantot abas metodes ‒ gan mežacūku populācijas ierobežošanu, gan vakcināciju. Padomes biedri paskaidroja, ka mežacūku populācijas ierobežošanai būtu vairāki labumi ‒ ne tikai cūku mēra izplatība būtu ierobežota, bet arī tās nenodarītu tik lielu kaitējumu lauksaimniekiem.

PVD 20.novembrī paziņoja, ka Latgalē nomedītām mežacūkām atklāts klasiskais cūku mēris, savukārt pirms divām nedēļām kļuva zināms, ka vīruss skāris arī mājas cūkas ‒ Latgalē divās piemājas saimniecībās Piedrujas pagastā un vienā saimniecībā Svariņu pagastā mājas cūkām tika atklāts klasiskais cūku mēris.

Ap slimības skartajām saimniecībām ir noteikta aizsardzības zona triju kilometru rādiusā, kā arī noteikta uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. No minētās teritorijas nedrīkst ne ievest, ne arī izvest mājas   cūkas, savukārt aizsardzības zonā bez PVD atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājlopus. Slimības skartajā zonā neatrodas neviens industriālais cūku audzētājs vai cūku audzētājs, kas cūkas eksportē, kā arī neviens gaļas produktu ražotājs.

Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo gan meža, gan arī mājas cūkas. Slimības pazīmes ir augsta ķermeņa temperatūra, konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas, īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi. Klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.

Pēc PVD informācijas, mājas cūkas Latvijā pēdējo reizi ar klasisko cūku mēri slimoja 1996.gadā. Līdz 2002.gadam meža cūkas vakcinēja pret klasisko cūku mēri, taču vakcināciju pārtrauca, jo 10 gadu netika konstatēts neviens dzīvnieku saslimšanas gadījums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!