Ministru kabineta komitejas lēmums izslēgt no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta 10.daļu - normu, kas ļautu komersantiem brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju - ir konkurenci kropļojošs, pakalpojumu cenu ceļošs un konkurētspēju mazinošs, ir vienisprātis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Konkurences padome (KP) un uzņēmēji – Latvijā strādājošie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.
"Katrs mazs solis, katrs grozījums normatīvajos aktos, kas tiek veikts bez konkurētspējas izvērtējuma, Latviju no valstīm – līderēm uzņēmējdarbības vides pievilcīguma ziņā attālina," uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmējot, ka Latvija Globālās Konkurētspējas indeksā ieņem vien 52 vietu, kamēr Igaunija ir pat 20 vietas augstāk un ierindojas 32.vietā.
FICIL direktore Linda Austere uzsvēra, ka lēmums izslēgt no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta 10.daļu ticis veidots, balstoties lēmumpieņēmēju viedokļos, nevis ekonomiski argumentētos pamatojumos, piemēram, pētījumā "Pozīcijas ziņojums par atkritumu apsaimniekošanas politiku."
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama asi norādīja, ka "svītrojot šo normu, būtībā tiek svītrota konkurence, bet, ja nav konkurences, tad nevienam nav iespēja izvēlēties labāko piedāvājumu un konkurētspējīgāko cenu." KP vadītāja norādīja uz visas sabiedrības zaudējumiem – gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju - atkritumu pakalpojumu izmaksām atspoguļojoties komersantu piedāvāto preču un pakalpojumu cenās.
"Valsts nedrīkst uzspiest uzņēmējiem ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja izvēli - mēs varētu vēlēties ieviest "Sakret likumu," nosakot, ka katram Latvijas iedzīvotājam ik gadu jāiegādājas 10 kilogrami mūsu ražotā betona par cenu, kas ir vismaz 10% augstāka nekā brīvajā tirgū!" saka SIA "Sakret" valdes loceklis, izpilddirektors Andris Vanags
Atkritumu apsaimniekošanas SIA L&T direktors Reinis Ceplis akcentēja, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta 10.daļā ietvertā norma ir nozīmīga visiem - gan komersantiem, gan iedzīvotājiem. "Ir būtiski, lai komersantiem ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties. Būtībā konkurence ir tas faktors, kas nodrošina cenu dažādību, no kā komersanti var izvēlēties, un kā piemēru minēja Daugavpili, kur atkritumu apsaimniekotāju skaits pieaudzis, un brīvas konkurences apstākļos cena par šiem pakalpojumiem samazinājusies. Ir skaidrs, ka, ja normu svītros, pieaugs uzņēmēju izmaksas par pakalpojumu, savukārt tas atsauksies arī uz iedzīvotājiem."
Jau ziņots, ka šā gada 7.oktobra Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lemjot no likuma izsvītrot 18.panta desmito daļu, kas nosaka, ka "sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokļa piemērošanu atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kurš atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru tas ir izvēlējies un kurš saņēmis atbilstošu atļauju, par savā komercdarbības veikšanas vietā radīto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu. Šajā gadījumā sadzīves atkritumu radītājs informē vietējo pašvaldību par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tas noslēdzis līgumu, un par šā līguma darbības termiņu," tādejādi kropļojot brīvā tirgus konkurenci sadzīves atkritumu apsaimniekošanā un negatīvi ietekmējot komersantu konkurētspēju. Likuma grozījumus paredzēts izskatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
