Kriminālatbildības noteikšana - cīņa ar "aplokšņu algu" izmaksas sekām, nevis cēloņiem, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune.
"Tā saukto "aplokšņu algu" izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, uz nenomaksāto darbaspēka nodokļu rēķina radot konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem," uzsver Caune.
Viņa norāda, ka LTRK atbalsta VID iniciatīvu meklēt risinājumus "aplokšņu algu" izkaušanai, taču, viņasprāt, ierosinājums noteikt kriminālatbildību par "aplokšņu algām" ir cīņa ar sekām.
Caune atgādina, ka jau tagad "aplokšņu algu" izmaksātājiem ir paredzēta kriminālatbildība un/vai administratīvā atbildība, taču tā nebaida algas izmaksātājus.
"Aplokšņu algu" cēlonis ir meklējams uzņēmējdarbības vidē, darbaspēka nodokļu augstajā īpatsvarā un valsts nodevu apjomā, uzsver LTRK viceprezidente. Viņa skaidro, ka, lai uzņēmumam būtu iespēja darbiniekiem izmaksāt "aplokšņu algas" tajā jābūt pieejamiem skaidras naudas līdzekļiem. Un piedāvātie grozījumi Komerclikumā neparedz risinājumus, tai skaitā, kriminālatbildības pārskatīšanu par veiktajiem darījumiem, kuru mērķis ir iegūt šos skaidrās naudas līdzekļus "aplokšņu algu" izmaksai.
Caune uzskata, ka arī kriminālatbildības noteikšana "aplokšņu algas" saņēmējam nemainīs situāciju, jo darba ņēmēji bieži vien nemaz nav informētu par to, vai par viņiem ir veikta nodokļu nomaksa.
LTRK VID sagatavoto Krimināllikuma grozījumu projektu atbalsta ar nosacījumu, ka tas kļūst par Finanšu ministrijas un uzņēmēju pārstāvības organizāciju kopīgi izstrādātā "ēnu" ekonomikas apkarošanas plāna sastāvdaļu, portālu "Delfi" informē LTRK Sabiedrisko attiecību dienests.
Jau ziņots, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība arī neatbalsta ideju par "aplokšņu algu" saņēmēju sodīšanu, un vērtē to kā sasteigtu un nepārdomātu.
LTRK norāda, ka VID rosinājis izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot pantu, kuru piemērojot būtu iespējams saukt pie kriminālatbildības par "aplokšņu algu" izmaksu, samazinot valstij nodarīto apmēru zaudējumu no "lieli apmēri" uz "būtisko kaitējumu", tas ir piecu minimālo mēnešalgu apmērā, kas ir 1 600 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
