No Eiropas Komisijas (EK) saņemtas pozitīvas indikācijas saistībā ar finansējuma pieteikumu no "Connecting Europe Facility" (CEF) instrumenta Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" pirmajai kārtai, pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Pēc ministra teiktā, no EK saņemtas ļoti atbalstošas indikācijas saistībā ar finansējuma piešķiršanu, jo attiecīgais projekts ir nozīmīgs Baltijas valstu savienošanai ar pārējo Eiropu, tostarp kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Lēmums no EK saistībā ar finansējuma piešķiršanu gaidāms līdz jūnijam.
Tāpat Matīss pastāstīja, ka Latvijā līdz rudenim turpināsies darbs pie "Rail Baltica II" tehniskā projekta izstrādes. Līdz septembrim plānots veikt lokālplānojuma izstrādi un ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī strādāt pie tehniskajiem risinājumiem. Rudenī sāksies nākamā sabiedriskā apspriešana par "Rail Baltica II" tehnisko projektu, savukārt līdz gada beigām plānots izvēlēties vienu trases variantu.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvija pieteikusies uz visu CEF Kohēzijas daļas aploksni 240 miljonu eiro apmērā, kas kopā ar valsts līdzfinansējumu veido 294 miljonus eiro. Latvija projekta realizāciju plāno sākt ar dzelzceļa līnijas Latvijas centrālās daļas tehniskā projekta izstrādi, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras pārbūvi un dzelzceļa stacijas starptautiskajā lidosta "Rīga" izbūvi, savienojuma starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un lidostu "Rīga" izbūves sākšanu, kā arī zemju atsavināšanu minētajā posmā.
Tāpat vēstīts, ka 15.martā beidzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana par "Rail Baltica II" projektu. No 23.februāra līdz 15.martam kopumā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības izteica priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība "RB Latvija".
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
