Otrdien biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" iedzīvotāju sapulcē par "Rail Baltica" projektu tika piedāvāts izvēlēties risinājumu - būvēt trasi pa jau esošajām dzelzceļa sliedēm, nevis rakt tuneļus Āgenskalnā.
Kā skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), jaunā alternatīva neskars dzīvojamās mājas, taču esot jāsamierinās, ka vilcieni varētu kursēt piecreiz biežāk nekā tagad. Viņš gan informēja, ka tiks izbūvēta trokšņu siena.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iedzīvotāju sapulcē savukārt pauda viedokli, ka tuneļi un dzelzceļš Āgenskalnā vispār nav vajadzīgi, jo lidostu ar dzelzceļa staciju varot savienot ātrgaitas tramvajs. Ameriks arī biedēja, ka tuneļa bedres tiks izraktas, bet beigās projekts netiks pabeigts.
Iedzīvotāji sapulcē interesējās, vai projektā tiks tērēta rīdzinieku nauda un vai Eiropas Savienības piešķirtie finanšu resursi nebūs jāatdod. Tāpat iedzīvotāji apšaubīja projekta rentabilitāti un Latvijas būvnieku spējas kvalitatīvi uzbūvēt trasi. Tāpat tika pārmests, kāpēc alternatīvais variants piedāvāts tikai tagad.
Sapulces sākumā biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" vadītājs Ēriks Pūle nodeva Matīsam un Amerikam savāktos parakstus pret Āgenskalna tuneļa būvi.
Jau ziņots, ka biedrība aktīvi iesaistās pret urbtā pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā, īstenojot "Rail Baltica" projektu. Pašreiz biedrība savākusi vairāk nekā 8850 parakstus pret "Rail Baltica" Āgenskalna tuneļa zem rajona dzīvojamās daļas izbūvi.
Pūle iepriekš informēja, ka, ievērojot Latvijas Civillikuma 1042.pantā un 1043.pantā un Zemes dzīļu likuma trešajā pantā noteikto, 160 nekustamo īpašumu īpašnieki ir parakstījušies arī par aizliegumu būvēt "Rail Baltic" tuneli zem viņiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem. Šos parakstus šodien paredzētajā sapulcē biedrība plānoja iesniegt Matīsam un Amerikam.
Arī ziņots, ka daļa Āgenskalna iedzīvotāju, kuri aktīvi komunicē tīmekļa vietnē "Facebook" izveidotajā grupā "Labi dzīvot Āgenskalnā", apšauba biedrības "Āgenskalns - mūsu mājas" mērķus, aktīvi iestājoties pret pazemes tuneļa būvniecību Āgenskalnā, kas paredzēts vienā no "Rail Baltica" trases variantiem, novēroja aģentūra LETA.
Daļa iedzīvotāju komentāros pauž neizpratni par biedrības vadītāja Ērika Pūles aktivitātēm, uzsverot, ka pašlaik par "Rail Baltica" projekta izstrādi ir pārāk maz zināms, lai varētu spriest par plānoto risinājumu iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, turklāt lēmums par pazemes tuneļa izbūvi vēl nav oficiāli pieņemts. Atsevišķos komentāros iedzīvotāji Pūles aktivitātes saista ar iespējamām politiskām interesēm.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
