Ja pavasarī Eiropas sliežu platuma trasei "Rail Baltica" atbalsts bija desmit pašvaldībās no 15, tad patlaban kopumā projektu atbalsta visās 15 pašvaldībās, preses konferencē atzina "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Viņš skaidroja, ka būtiski mainījusies attieksme un to apliecina trases plānošanas ietvaros notikušās diskusijas, saņemtie un izskatītie ap 600 priekšlikumi, rastā konstruktīvā sadarbība gan ar iedzīvotāju un pašvaldību izveidotajām darba grupām, gan valsts institūcijām. Pašvaldības savus lēmumus pieņems nākamā gada martā.

"RB Latvija" izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš savukārt norādīja, ka sarežģītākie posmi ir Centrālās stacijas un autoostas pārbūve Rīgā, kas paredz arī uzbēruma nojaukšanu. Vienlaikus šajā pārbūvē ieguvēja būšot arī autoosta, kas iegūšot plašāku teritoriju. Tāpat arī tilta būve pār Daugavu Rīgā.

Veidojot rekomendējamos trašu variantus, samazināta ietekme uz īpašumiem - no 2000 uz 1000 rekomendējamajā trases variantā, saglabātas vides vērtības, rasta pozitīva ietekme uz saimniecisko darbību nākotnē. Māju nojaukšana esot paredzēta tikai Salaspils un Stopiņu novados.

Balgalis skaidroja, ka laikā no aprīļa līdz novembrim, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, izveidots precizēts trases novietojums. No 300 metru platās aptuvenās joslas precizēts 60 metru plats trases koridors. Tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, 130 individuālajās konsultācijās "uz vietas" precizēts trases novietojums atbilstoši situācijai dabā, konkrēto īpašnieku vēlmēm un tehniskajām iespējām. Kopumā sniegtas aptuveni 600 elektroniskas un 430 telefona konsultācijas. Balgalis secina, ka notikusi reāla iedzīvotāju līdzdalība. Tās rezultātā mainījusies gaisotne sabiedrisko apspriešanu zālēs šoruden. Tās bijušas bez liekiem satraukumiem.

Kopumā tika izstrādātas trīs pavisam jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas - viena Mārupes novadā un divas - Salacgrīvas un Limbažu novadam. Konstruktīva sadarbība veidojās arī ar valsts institūcijām, piemēram, ar "Latvijas Dzelzceļu", kad tika rasta iespēja trases novietojumam vienā transporta koridorā līdzās esošajiem 1520 milimetru sliežu ceļiem, domājot par Rīgas stacijas darbību nākotnē. Tāpat ar uzņēmumu "Latvijas Valsts ceļi", veidojot trasi vienotā transporta koridorā un ar valsts autoceļa tīkla šķērsojumiem, plānojot to ar Bauskas, Ķekavas apvedceļu, kā arī ar starptautisko lidostu "Rīga", plānojot trasi un staciju vienlaikus ar termināļa turpmāko rekonstrukciju.

"Rail Baltica" trases projekts ne tikai paredz dzelzceļa līnijas novietojumu, kas šķērso Latviju, bet arī visā trases garumā tiks izveidots 421 tehniskais risinājums, piemēram, ceļu un ūdensteču šķērsojumi, elektrolīnijas šķērsojums, gāzes vadu un citu infrastruktūru šķērsojumi. Visvairāk šādu risinājumu ir Salacgrīvas novadā - 66 risinājumi, kā arī Limbažu novadā - 60, Rīgā - 52. Piemēram, paredzēts izveidot divlīmeņu gājēju pāreju pār jauno trasi un 1520 milimetru dzelzceļa līniju Zasulaukā, Zolitūdē un Imantā.

Trases novietojuma rezultāts dod iespējas depo, jauno vilcienu sastāvu apkopes staciju, sausās ostas Salaspilī izveidei, kā arī likts pamats nākotnē plānotajiem reģionālajiem dzelzceļa pārvadājumiem pa šo trasi, veidojot arī reģionālās pieturas. Piemēram, Salaspils loģistikas centrā 2040. gadā plānots apkalpot divus miljonus tonnu kravu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumam ir 900 lappuses, ko veidoja SIA "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment" ekspertes Evijas Brantes vadībā. Kopumā bija iesaistīti 30 speciālisti. Šā gada decembrī IVN ziņojums tiks papildināts ar iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumiem un tiks iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), lai 2016. gada pirmajā ceturksnī no biroja saņemtu atzinumu par IVN ziņojumu.

2016.gada martā pašvaldības pieņems lēmumu par trases novietojumu Latvijā. Nākamgad plānots darbs ar topogrāfiskiem uzmērījumiem, tiks izstrādāta detalizēta trase, sagatavotas tehniskās specifikācijas, kā arī tiks individuāli informēti trases skartie īpašnieki.

Kā ziņots, šogad laikā no 11. novembra līdz 11. decembrim notika jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !