Par spīti Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) iebildumiem, valdība otrdien atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem.

Valdība plānoja lemt par grozījumiem pagājušajā nedēļā, tomēr pēc Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) lūguma jautājumu uz nedēļu atlika, lai dotu laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un lauksaimniekiem izdiskutēt plānotās izmaiņas.

Līdzšinējā kārtība paredz, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) tiek aprēķināta un piemērota proporcionāli patērētājam elektroenerģijas daudzumam. Savukārt otrdien neskatītie grozījumi paredz diferencēt OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.

EM paredz, ka grozījumi veicinās elektroenerģijas lietotāju pieslēgtās jaudas nepieciešamības izvērtēšanu, kā arī to rezultātā palielināsies pieejamība uzstādītajām, bet neizmantotajām jaudām.

Vienlaikus tie veicinās ekonomisko izaugsmi un nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā, uzskata ministrija

Tiek prognozēts, ka šāda risinājuma īstenošanas gadījumā uzņēmumu mainīgās izmaksas par katru nākamo saražoto produkcijas vienību būtu ievērojami zemākas nekā šobrīd, tādējādi stimulējot uzņēmumus kāpināt ražošanas apjomu un attiecīgi arī elektroenerģijas patēriņu.

Kā portālu "Defi" informēja padomes pārstāve Krista Garkalne, LOSP ieskatā netiek pildīts likumprojektā noteiktais mērķis attiecībā uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas paredz, ka "visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija".

Veicot paredzētos grozījumus, OIK slogs tiks pārlikts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, bažījas organizācija. OIK komponentes īpatsvars var pieaugt pat dubultā, paredz LOSP.

"EM sagatavotā likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" anotācija ir maldinoša un virspusēja, bez jebkādas nākotnes situācijas modulācijas dažādām lauku saimniecībām un mājsaimniecībām. Izmaiņas šajā likumā pamatā ir nepieciešamas, lai papildinātu valsts pamatbudžetu īstermiņā, nevis lai ražošanai attīstoties, valsts budžets papildinātos ilgtermiņā," skaidroja LOSP izpilddirektors Guntis Vilnītis.

LOSP aicināja grozījumos paredzēt trīs izmaiņas. Pirmkārt, samazināt "Latvenergo" plānoto dotāciju, nevis palielināt OIK komponenti un sistēmas izmaksas mazajiem patērētājiem un lauksaimniekiem.

Otrkārt, samazināt AS "Sadales tīkls", AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla atdeves likmes no esošajiem 5% uz, piemēram, 3,5%, kas, kā skaidroja LOSP, attiecīgi samazinātu sadales un pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas patērētājiem.

Treškārt, padome aicināja paredzēt, ka lauksaimniekiem tiek saglabāts proporcionālais maksājums pēc patēriņa, nevis jaudas.

Vēstīts, ka 12. septembrī valdība atbalstīja EM izstrādāto jauno obligātā iepirkuma komponentes OIK risinājumu.

EM OIK jaunais sistemātiskais risinājums paredz diferencēt OIK pēc patēriņa lieluma. Tas paredz, ka līdz ar nākamā gada aprīli OIK tiks sadalīts četrās maksātāju grupās: ar 0,4 kilovoltu (kV) pieslēgumu (līdz 64 ampēriem), ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu (virs 64 ampēriem), ar 6 - 20 kilovoltu un 110 kilovoltu pieslēgumu.

Lielākie ieguvēji līdz ar šādām izmaiņām būs lielie elektroenerģijas patērētāji, bet cietīs mazie un vidējie uzņēmumi, iepriekš pauda portāla "Delfi" uzrunātie eksperti.

Plānots, ka OIK sistemātiskais risinājums stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī.

Ziņots, ka OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalstu īsteno publiskais tirgotājs – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". Uzņēmums iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam patēriņam kā OIK maksājumu.

Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!