Foto: LETA/Publicitātes foto/DELFI
Latvijas sabiedrība sagaida, ka mūsu ekonomika turpinās attīstīties, ka iedzīvotāju dzīves līmenis augs. Vienlaikus rūpes par mūsu planētu un centieni ierobežot klimata pārmaiņas liek rūpīgāk izvēlēties labklājības izaugsmes modeļus un stratēģiju. Portāls "Delfi" vērtē, vai Latvija savu ražošanas un ekonomikas izaugsmi var bāzēt uz "zaļo" enerģiju un cik ilgs laiks tam būtu nepieciešams.

Šobrīd Latvija ir pievienojusies tām Eiropas Savienības valstīm, kas iestājas par klimata neitralitāti. "Tas ir ambiciozs uzdevums, jo ir ne tikai jāsamazina emisijas enerģētikas un transporta sektoros, bet arī jākompensē emisijas jomās, kur no tām pilnībā izvairīties nevar, piemēram, lauksaimniecībā. Lai to izdarītu ilgtspējīgā veidā, nepieciešama saskaņota stratēģija un sadarbība visos līmeņos – starp lēmumu pieņēmējiem, zinātniekiem, nozaru organizācijām, nevalstisko sektoru. Eiropas Savienības šobrīd iezīmētais termiņš ir 2050. gads," norāda Ekonomikas ministrija.

Turklāt Latvijas mērķi un termiņi ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības un globālajām tendencēm. Latvijā ir izstrādāts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam ("NEKP 2030"), kas vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Tas noteic, ka Latvija līdz 2030. gadam samazinās SEG emisijas par 6% (ne-ETS sektors), nodrošinās vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā, samazinās importa īpatsvaru iekšzemes enerģijas patēriņā līdz 30–40% utt. Papildu informācija par "NEKP 2030" ir pieejama šeit.

Bijušais "Enefit" valdes priekšsēdētājs un enerģētikas eksperts Jānis Bethers uzskata, ka Latvija savu ražošanas un ekonomikas izaugsmi noteikti var bāzēt uz "zaļo" enerģiju. "Jau šobrīd atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas vēja un saules enerģijas jomā nodrošina augstu ražošanas efektivitāti un arī daudzkārt zemākas izmaksas nekā pirms 10 gadiem. Tieši "zaļā" enerģija ir ilgtspējīgākā un ilgtermiņā efektīvākā izvēle. Piemēram, uzstādot 100 mūsdienīgus vēja ģeneratorus, Latvija varētu pilnībā atteikties no enerģijas importa," norāda Bethers, tādējādi sakot, ka jau šodien ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Latvijas enerģijas ražošanas portfeli balstītu atjaunīgajos energoresursos.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!