Kontroles iegūšana dabasgāzes sistēmas operatorā "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valstij ļaus vairāk piedalīties lēmumu pieņemšanā, sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš (attēlā).
Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pauda viedokli, ka valstij "Conexus" akcijas būtu vēlams tālāk pārdot citiem investoriem, tā valstij gūstot lielāku ieguvumu.
Āboltiņš uzsvēra, ka valstij, iegūstot kontroli "Conexus", būs "lielāka teikšana" gāzes pārvadē. "Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) likumdošana ir paredzējusi, ka pārvades operatoriem jādarbojas nediskriminējoši pret visiem tirgus dalībniekiem, kuri vēlas izmantot infrastruktūru. Valstij tagad būs mierīgāks prāts, ka tā piedalās lēmumu pieņemšanā," uzsvēra Āboltiņš.
Viņš norādīja, ka pašreiz AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kas ir elektroenerģijas pārvades operators, ir ieguvis ietekmi gāzes pārvades komersantā. Viens ieguvums ir, ka valstij tagad ir klātbūtne lēmumu pieņemšanā gāzes pārvades operatorā. Otrs ir fakts, ka "Conexus" ir uzņēmums, kas pārvada un uzrauga kritiskās infrastruktūras objektus, gāzes pārvades sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.
Āboliņš arī skaidroja, ka pašreiz vēl nav zināms, par kādu summu tika veikts darījums, bet "lai kādas summas tās būtu, situācija ar pārvades operatora aktīvu izmantošanu nozīmē, ka ieguldījumi varētu atgriezties pie ieguldītāja". "Tas varētu akcionāram atmaksāties ar peļņu," sacīja eksperts.
Par to, kāda darījuma summa varētu būt adekvāta, Āboltiņš, norādīja, ka par to neņēmās spriest, bet jāskatās, kā uzņēmuma vērtība tika vērtēta pagātnē.
"Mēs zinām, ka "Gazprom" bija jāaiziet, lai izpildītu likumdošanas prasības, lai nodalītu tirdzniecības un aktīvu pārvaldības virzienus. Situācija bija neizbēgama, bet, vai ieguldījums ir tā vērts, ir grūti spriest," teica Āboltiņš, skaidrojot, ka situācija varētu ļaut nākotnē atpelnīt ieguldītos līdzekļus, lai kādi tie būtu.
Savukārt Ozoliņš pauda viedokli, ka valstij "Conexus" akcijas būtu vēlams tālāk pārdot citiem investoriem. Pēc viņa domām, patlaban praktiska labuma no valsts kontroles uzņēmumā nav, taču no darījuma vairs nevarēja atteikties. Tas saistīts ar Eiropas normatīvo regulējumu.
Ozoliņš atgādināja, ka "Gazprom" piedāvāja pārdot "Conexus" akcijas jau 2014. gadā. "Šis ir bijis pārdomu laiks Latvijai," sacīja eksperts, piebilstot, ka tas ir bijis politiski diktēts darījums un no tā nevarēja izvairīties.
Pēc Ozoliņa sacītā, no 2014. gada ir notikušas daudz izmaiņu - mainījušies ministri un notikušas arī pārmaiņas "Augstsprieguma tīklā". "Mums no sēdēšanas padomē neizmainās menedžments, stratēģiskā situācija gāzes tirgū, infrastruktūrā. Lēmumus pieņem profesionāļi, kas strādā uzņēmumā," pauda eksperts, norādot, ka pārdot akcijas tālāk citam investoram būtu vissaprātīgākā rīcība un to varētu tikai ieteikt valdībai.
Kā ziņots, valstij piederošā AS "Augstsprieguma tīkls" iegādājusies "Gazprom" piederošās Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus" akcijas, nodrošinot valsts kontroli uzņēmumā. Šodien "Augstsprieguma tīkls" ir noslēdzis darījumu ar "Gazprom" par "Conexus" 34,10% akciju iegādi, tādējādi palielinot kontroli sabiedrībā līdz 68,46%.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka ar šo darījumu tiek nodrošināta valsts pilnīga kontroli par gāzes pārvades sistēmu valstī, "veicinot valsts enerģētiskās drošības stiprināšanu un sekmējot turpmāko gāzes sistēmas attīstību atbilstoši noteiktajiem enerģētikas politikas mērķiem".
Atbilstoši veiktajām izmaiņām akcionāru struktūrā, turpmāku "Conexus" pārvaldību "Ausgstsprieguma tīkls", kam līdz šim jau piederēja 34,36% "Conexus daļu", nodrošinās kopā ar "MM Infrastructure Investments Europe Limited", kuram pieder 29,06%. Pārējiem akcionāriem kopā pieder 2,48%.
Finanšu ministrija kā "Augstsprieguma tīkla" kapitāldaļu turētāja neatklāja darījuma summu, vien apstiprinot, ka darījums par "Gazprom" piederošo "Conexus" akciju iegādi ir noticis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
