Latvija atsevišķām sugām panāk labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā 2021. gadam

Smagākie lēmumi, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija saistīti ar mencu piezvejas iespēju noteikšanu, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā.

Kritiskā Baltijas jūras Austrumu daļas mencu (Austrumu menca) populācijas stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja jau kopš 2020. gada vairs nav atļauta. Mencu var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu (reņģes, brētliņas, plekstes) vai arī piekrastes zvejā kā neizbēgama piezveja.

Latvija iebilda pret Eiropas Komisijas (EK) nepamatoti lielo 70% samazinājumu Austrumu mencas piezvejai, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā. Neskatoties uz visām pūlēm, tomēr neizdevās panākt mazāku samazinājumu šīs sugas kvotai. Tāpēc nāksies pielāgoties Austrumu mencas aizsardzībai noteiktajām stingrajām prasībām un ierobežot mencu piezveju citu sugu zvejā vēl vairāk nekā 2020. gadā.

Arī vairākiem citiem zivju krājumiem, kuriem EK, salīdzinot ar zinātnes padomā pieļaujamo zvejas iespēju lielumu, piedāvāja mazākas kvotas. Tomēr šajos gadījumos Latvija kopā ar BALTFISH spēja pamatot un aizstāvēt labāku zvejas iespēju noteikšanu. Tas attiecās uz brētliņu, kurai nākamajā gadā būs 6% kvotas pieaugums – EK piedāvājumā bija 0%, un Baltijas jūras Rietumu daļas mencu, kuras kvota palielināsies par 5% – EK piedāvājumā bija - 11%.

Vislabākā ziņa tieši Latvijai ir zvejas iespēju pieaugums 2021. gadā reņģei Rīgas jūras līcī – par 15%. Par 9% augušas arī lašu nozvejas kvotas, norāda ZM.

Savukārt ne tik labā ziņa ir zinātniski pamatotais 36% zvejas iespēju samazinājums reņģei Baltijas jūrā, kas tomēr nav pats sliktākais, kas varēja notikt, akcentē ministrijā. Šīs sugas Latvijas kvotas daļa nav tik liela, jo galvenais traļu zvejas objekts jūras ūdeņos ir brētliņas, bet reņģe ir tikai piezveja to zvejā. Tas nozīmē, ka brētliņu zvejas 6% pieaugums nākamajā gadā spēs pilnībā kompensēt reņģu nozvejas apjomu kritumu.