Valdība ceturtdien pēc vairāku stundu diskusijām konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas aizlieguma atcelšanu atsevišķām jomām, nosakot papildus prasības drošai pakalpojumu sniegšanai, kā arī kontroles pasākumus.
Starpinstitūciju koordināciju vadības grupai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju uzdots iesniegt izskatīšanai 23. februāra MK sēdē grozījumus, kas paredz ieviest papildus drošības un piesardzības pasākumus skaistumkopšanas nozarē un ar 1. martu atļaut sniegt manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumus,
EM priekšlikums ļaut strādāt arī personām, kas ir ārstniecības reģistrā iekļautas un sertificētas, un risina dažādas ārstnieciskas problēmas (piemēram, masāžas, podologs), tiks izvērtēts līdz otrdienai, 23. februārim.
EM izstrādājusi un ceturtdien prezentēja trīs variantus nozares darbības atsākšanai, un VM piekrita piesardzīgākajam variantam.
"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas. Kopš otrā "vīrusa viļņa" vairākkārtīgi tika aizliegti dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, kopš decembra – nozares darbība ir pilnībā apturēta, kur pretī ārstniecības iestādes bez pārtraukuma turpina sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus. Kopā ar nozari esam apsprieduši epidemioloģiski droša darba konceptu, kā arī pārrunājuši pakalpojumu klāstu, kas tiek vērtēti ar zemu saslimstības riska līmeni. Otrdien valdībai piedāvāšu papildu argumentus, lai varam atvērt arī tos pakalpojumus, kurus sniedz ārstniecības personas," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka saslimstības rādītāji aizvien ir augsti un pakalpojums tiek sniegts ļoti tuvu otrai personai, turklāt ilgāk nekā 15 minūtes, kas var veicināt saslimšanas risku.
"VM uzskata, ka pakāpeniski jāatjauno nozaru darbs, bet jādiskutē, kādā ātrumā to darīt un kas notiek ar citām nozarēm. Atbilstoši luksofora principam ir jāplāno soļi nozaru darbības normalizēšanai lēnām, skatoties pēc efekta, kāds ir pēc atvēršanas," sacīja Pavļuts.
"Darbs, kas padarīts, ministrijām kopā ar nozares institūcijām, izveidojot nozares vadlīnijas, ir perfekts, taču pašreiz nav pareizi teikt, ka pakalpojums ir drošs tādēļ, ka ir izveidotas labas vadlīnijas, jo stāsts ir par gaisa pilienu infekciju. Iekļautie pasākumi novērš sekas, bet tiešais kontakts notiek, pakalpojuma sniegšana ir tuvāka par metru un ir ļoti maz pasākumu, kas pie tik tuva kontakta varētu palīdzēt nesaslimst," sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Savukārt nozares pārstāvji un vairāki ministri norādīja uz esošo situāciju, kad pakalpojumi jau tagad tiek sniegti nelegāli, un tas pastiprina drošības riskus, jo tos sniedz, neuzskaitot klientus, nevēdinātās telpās un neievērojot visus nepieciešamos ierobežojumus.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte uzsvēra, ka jāmācās pieņemt fakts, ka esošā situācija turpināsies ilgtermiņā, un ar to būs jāsadzīvo ar to ilgu laiku, ņemot vērā vīrusa mutāciju, un, ja līdz šim visi risinājumi bijuši īstermiņa, pārceļot termiņus, tad šobrīd nozare nevar šādā tempā turpināt un gaidīt, kad atkal tiks noteikts jauns termiņš. Arī lēmums par dīkstāves pabalsta palielināšanu janvārī bija īstermiņa risinājums, un ilgākā laika periodā ar šīm summām nav iespējams segt visus izdevumus, viņa sacīja.
Tāpat diskusijās vairāki dalībnieki norādīja uz faktu, ka patlaban situācija ir neviennozīmīga, jo daudzi speciālisti aizliegtos pakalpojumus sniedz ārstniecības iestādēs, savukārt savās privātajās iestādēs tos pašus pakalpojumus viņiem ir aizliegts sniegt. Tāpat daudzi uzņēmumi meklē dažādus citus risinājumus, kā apiet likumus, un turpina sniegt pakalpojumus, kas nevienlīdzīgā situācijā nostāda tos nozarē strādājošos, kas godīgi ievēro ierobežojumus.
Kā kompromisa variants tika izvēlēts piesardzīgākais no trim EM izstrādātajiem variantiem, kas ļauj atsākt darbu trīs jomām.
Nozares pakalpojumi novērtēti, balstoties uz riska līmeņiem un saskaņā ar tiem pakāpeniski tiks atļauta nozares darbība.
Nozarei noteikti pamatprincipi drošai pakalpojumu sniegšanai:
Klientu apkalpošanas organizēšana notiks:
- Tikai pēc iepriekšēja pieraksta
- Pieraksta sistēma (klienta vārds, uzvārds, tālrunis, pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiks, kā arī meistars, kurš sniedza pakalpojumu, ja meistari ir vairāki) tiek uzglabāta 30 dienas un atbilstoši personas datu apstrādes principiem, lai informāciju nepieciešamības gadījumā varētu nodot SPKC
- Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta tā, lai klienti savstarpēji nesatiktos vai nepārklātos
- Intervāls starp pakalpojumu sniegšanu – ne mazāk kā 20 min
- Klients drīkst atrasties pakalpojuma sniedzēja telpās tikai pakalpojuma saņemšanas laikā
- Klients saņemt pakalpojumu ierodas 1, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai bērnus līdz 12 g., ar kuriem var būt kopā 1 pilngadīga persona
- 1 dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt 1 pakalpojumu
- Nedrīkst apkalpot klientu bez medicīniskās sejas maskas, kas tiek mainīta katras 2 stundas, vai FPP-2/FPP-3 respiratora
- Tiek veikta klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Distance pakalpojuma sniegšanas laikā:
- Minimāla platība – 25 m2 uz vienu klientu
- Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 m2, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs
- Telpā virs 25 m2 uz vienu klientu, drīkst apkalpot klientus, ierīkojot papildus barjeru starp darbavietām (piem. aizsargstikls)
- Visur, kur iespējams tiek ievērota 2 m distance starp personām
- Ja nav iespējama 2 m distances ievērošana, darbavieta tiek aprīkota ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu, piem. nagu kopšanas pakalpojumiem
- Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana pakalpojumu sniedzējam
- Pakalpojums tiek sniegts izmantojot vienreizējos cimdus
- Pakalpojums tiek sniegts tikai ar FFP-2/FFP-3 respiratoru bez vārsta
- Vizieri un aizsargbrilles ir ieteicami, bet var tikt izmantoti tikai kā papildus līdzekļi
- Dezinfekcijas līdzekļu lietošana (rokām un virsmām) – kas satur vismaz 70% etanola
- Tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem pirms salona atvēršanas (durvju rokturi, grīdas, virsmas, kontakta virsmas)
- Antiseptiska roku apstrāde pie ieejas
- Dezinfekcijas līdzekļu izmantošana pēc katra klienta.
Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
EM apkopotie dati liecina, ka kopējais frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits ir 6476, kuru apgrozījums kopā veido 49,4 miljonus eiro.
Nozares īpatsvars ekonomikā veido 0,15%, un nozarē nodarbinātas 8715 personas.
Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumus (pirts un masāžu) Latvijā veic 883 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums sasniedz 11,7 miljonus eiro. Nozarē kopā nodarbinātas 1373 personas.
Atbalstam līdz šim saņemti 557 frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, kā arī fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumi par kopējo summu 1,264 miljoni eiro. No tiem atbalsts izmaksāts 153 pieteikumiem, kopējai summai sasniedzot 437,78 tūkstošus eiro. Kopumā atteikts atbalsts 156 iesniegumiem 78,11 tūkstošu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
