Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.

Kā norāda EK, bioloģiskajai ražošanai ir vairākas svarīgas priekšrocības: bioloģiski apsaimniekotajos laukos ir par aptuveni 30 % lielāka bioloģiskā daudzveidība, bioloģiski audzēti dzīvnieki bauda augstākiem standartiem atbilstošu dzīvnieku labturību un uzturā uzņem mazāk antibiotiku, bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir augstāki ienākumi un lielāka noturība, savukārt patērētāji, pateicoties ES bioloģiskās ražošanas logotipam, precīzi zina, ko viņi pērk. Rīcības plāns ir saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, stratēģiju "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģiju.

Rīcības plāns ir paredzēts, lai strauji augošajai bioloģiskās ražošanas nozarei nodrošinātu pareizos instrumentus 25 % mērķrādītāja sasniegšanai. Lai nodrošinātu sabalansētu nozares attīstību, rīcības plānā ierosinātas 23 darbības, kuras sagrupētas 3 blokos: patēriņa palielināšana, ražošanas izvēršana un nozares ilgtspējas turpmāka uzlabošana.

Komisija mudina dalībvalstis izstrādāt nacionālos bioloģiskās ražošanas plānus, kuri palīdzētu tām palielināt bioloģiskās ražošanas daļu. Bioloģiskajai ražošanai izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars dalībvalstīs ievērojami atšķiras: no 0,5 % dažās valstīs līdz vairāk nekā 25 % citās.

Patēriņa veicināšana

Lai lauksaimniekus mudinātu pievērsties bioloģiskajai ražošanai un tādējādi palielinātu viņu pelnītspēju un noturību, izšķirīga nozīme būs bioloģisko produktu patēriņa pieaugumam. Lai to panāktu, rīcības plānā ierosinātas vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir palielināt pieprasījumu, uzturēt patērētāju uzticību un bioloģisko pārtiku padarīt pieejamāku iedzīvotājiem. Tas ietver informācijas un komunikācijas pasākumus par bioloģisko ražošanu, bioloģiski ražotu produktu patēriņa veicināšanu, bioloģisko produktu lielāka īpatsvara panākšanu publiski finansētās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izmantojot publisko iepirkumu un palielinot bioloģisko produktu izplatīšanu ES skolu apgādes programmas ietvaros. Darbības tiks veiktas arī tādās jomās kā krāpniecības novēršana, patērētāju uzticības vairošana un bioloģisko produktu izsekojamības uzlabošana. Liela nozīme var būt arī privātajam sektoram, ja, piemēram, darbiniekiem izsniedz "biovaučerus", kuri izmantojami bioloģisko produktu iegādei.

Bioloģiskās ražošanas izvēršana

Patlaban aptuveni 8,5 % ES lauksaimniecības zemju platības tiek apsaimniekotas bioloģiski, un tendences liecina, ka ar tagadējo izaugsmes tempu šis rādītājs Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam pieaugs līdz 15–18 %. Šis rīcības plāns nodrošina instrumentu kopumu, kas palīdzēs šo rādītāju palielināt vēl vairāk un sasniegt 25 %. Rīcības plāns galvenokārt ir vērsts uz pieprasījumu un tā radīto ietekmi, bet svarīga nozīme pārejas atbalstīšanā būs kopējai lauksaimniecības politikai.

Galvenie instrumenti ārpus kopējās lauksaimniecības politikas satvara ir informēšanas pasākumu rīkošana un tīklošana paraugprakses apmaiņas nolūkā, lauksaimnieku grupu – nevis individuālo lauksaimnieku – sertifikācija, inovācija un pētniecība, blokķēdes tehnoloģijas un citu tehnoloģiju izmantošana izsekojamības uzlabošanai ar mērķi palielināt tirgus caurskatāmību, vietējās un maza mēroga pārstrādes stiprināšana, pārtikas ķēdes organizācijas atbalsts un dzīvnieku uztura uzlabošana.

Lai uzlabotu izpratni par bioloģisko ražošanu, Komisija organizēs ikgadēju ES "Bioproduktu dienu", kā arī ieviesīs bioloģiskās pārtikas ķēdes balvu, kuru piešķirs, lai godinātu izcilību visos bioloģiskās pārtikas ķēdes posmos. Komisija arī sekmēs bioloģiskā tūrisma tīklu izveidi, ieviešot "bioapgabalus". "Bioapgabali" ir teritorijas, kurās lauksaimnieki, iedzīvotāji, tūrisma operatori, apvienības un publiskā sektora iestādes kopīgi sadarbojas, lai panāktu vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi un metodes.

Rīcības plānā arī atzīmēts, ka bioloģiskā akvakultūra ir samērā jauna nozare, kurai ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Gaidāmās jaunās ES vadlīnijas par ES akvakultūras ilgtspējīgu attīstību mudinās dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīt šīs nozares produkcijas apjoma pieaugumu.

Ilgtspējas uzlabošana

Viens no rīcības plāna mērķiem ir turpināt uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības sniegumu ilgtspējas ziņā. Lai to panāktu, darbības koncentrēsies uz tādām jomām kā dzīvnieku labturības uzlabošana, bioloģisko sēklu pieejamības nodrošināšana, nozares oglekļa pēdas samazināšana un plastmasas, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana līdz minimumam.

Komisija plāno arī palielināt pētniecības un inovācijas īpatsvaru šajā nozarē un vismaz 30 % budžeta atvēlēt pētniecības un inovācijas darbībām lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu vajadzībām, kuras attiecas uz bioloģiskās ražošanas nozari vai ir ar to saistītas.

Komisija cieši uzraudzīs panākto virzību, izmantojot ikgadēju kontroli kopā ar Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un ieinteresēto personu pārstāvjiem, divgadu progresa ziņojumus un termiņa vidusposma pārskatu.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss komentē: "Lauksaimniecība ir viena no galvenajām biodaudzveidības zuduma vaininiecēm, bet biodaudzveidības zudums rada lielus draudus lauksaimniecībai. Mūsu attiecībās ar dabu ir steidzami jāatjauno līdzsvars. Tas nav tikai lauksaimnieku uzdevums, te ir jāiesaistās visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem. Ar šo rīcības plānu vēlamies palielināt pieprasījumu pēc bioloģiski ražotas pārtikas, palīdzēt patērētājiem izdarīt informētu izvēli un atbalstīt Eiropas lauksaimniekus šajā pārejā. Jo vairāk zemes atvēlēsim bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo labāk aizsargāsim biodaudzveidību konkrētajā teritorijā, kā arī apkārtesošajās teritorijās."

Par lauksaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Janušs Vojcehovskis pauž: "Lai panāktu, ka tiek sasniegts bioloģiskajai lauksaimniecībai noteiktais mērķrādītājs – 25 %, mums ir jānodrošina, ka nozares izaugsmes pamatā ir pieprasījums, bet vienlaikus jāņem vērā nozīmīgās atšķirības starp dalībvalstu bioloģiskās ražošanas nozarēm. Bioloģiskās ražošanas rīcības plāns sniedz rīkus un idejas līdzsvarotas nozares izaugsmes nodrošināšanai. Šī attīstība tiks atbalstīta, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku, pētniecību un inovāciju, kā arī ciešo sadarbību ar galvenajiem ES, valsts un vietējā mēroga dalībniekiem."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!