Ekonomisti: Latvijas rūpniecībai viens no labākajiem gadiem pēdējā desmitgadē  (3)

Latvijas rūpniecībā 2022. gads, visticamāk, būs ir viens no labākajiem pēdējos 10 gados, lēš bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pakalpojumu nozares joprojām ietekmē dažādi ar COVID-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi, savukārt rūpniecības nozarēm pandēmija ir bijusi negaidīti pozitīva. Rūpniecības veiksmīgais sniegums ir arī viens no iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikas kopējā izaugsme šī gada otrajā ceturksnī pārsniedza 10%. Tādējādi rūpniecības izlaide šobrīd jau par 6% pārsniedz pirms COVID-19 līmeni un, pēc Āboliņa prognozēm, apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums šogad kopumā, visticamāk, pārsniegs 6%.

"Latvijas apstrādes rūpniecība ir pārvarējusi visu šķēršļus un turpina veiksmīgi apgūt jaunas virsotnes. Vidēja termiņā perspektīvas saglabājas ļoti optimistiskas, neskatoties uz nestabilajiem apstākļiem," vērtē AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš akcentē to, ka arī globāli jūlijā nozare turpina atrasties spēcīgas ekspansijas fāzē, taču primārais jautājums ir par to, kā tikt galā ar pieprasījumu, darbaspēka trūkumu un piegādes ķēžu traucējumiem. Latvija nav izņēmums.

To, ka apstrādes rūpniecība pagaidām ir lieliski tikusi galā ar pandēmijas radīto šķēršļu joslu, akcentē arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Turklāt jūnijā bija tuvu, lai atkārtotu vien aprīlī uzstādīto visu laiku ražošanas apjomu rekordu.

Lielākā daļa apstrādes rūpniecības apakšnozaru uzrādīja izlaides pieaugumu. Visstraujākais kāpums pret iepriekšējā gada zemo rezultātu bija vērojams cita veida ražošanā un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+63% un +37%). Gandrīz par trešdaļu lielāks izlaides apjoms tika reģistrēts mēbeļu un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Savukārt poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī apģērbu ražošanā apjomi bija par 20-25% lielāki. Apstrādes rūpniecības lielākā apakšnozare – kokapstrāde – spēja audzēt savus izlaides apjomus par 17% un turpināja nodrošināt lauvas tiesu no kopējā nozares snieguma.

Ierobežota pakalpojumu pieejamība un apjomīgie valstu atbalsti ekonomikai pēdējo divu gadu laikā ir būtiski palielinājuši pieprasījumu pēc precēm, un pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd būtiski pārsniedz piedāvājumu. "Tā rezultātā krājumu līmenis ir sarucis, kavējas preču piegādes, aug resursu un transporta izmaksas. Tā nav laba ziņa patērētājiem, taču Latvijas ražotājiem tas nozīmē jaunus pasūtījumus, kas šī gada pirmajos 6 mēnešos ir būtiski auguši," skaidro Āboliņš.

Buceniece uzsver, ka Latvijas ražotāju optimisms jūnijā bija gandrīz 14 gadu augstākajā punktā, no kura gan mazliet atkāpās jūlijā. Optimisma kāpumu ir sekmējis augošais pasūtījumu apjoms gan vietējā tirgū, gan arī eksportā.

"Pieprasījuma spēks šobrīd krietni apsteidz piedāvājuma spēju tik līdzi. Eirozonas apstrādes rūpniecībā pieņem darbā darbiniekus rekordātrā tempā, lai spētu izpildīt pasūtījumus. IHS Markit iepirkumu vadītāju aptauja liecina, izteikti strauja darba vietu radīšana ir bijusi Austrijā un Vācijā. Sarežģījumi piegādes ķēdēs un problēmas ar darbaspēku būs nopietni riski nozarei, kas līdz ar rudeni palielināsies. Pieaugot saslimstībai darbības pārrāvumu risks palielinās, kas pavērs ceļu tālākai pastāvošo piegādes ķēžu sistēmas revīzijai un attiecīgi arī parādīsies jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem, gan arī piesaistīt investīcijas. Šis ir atbilstošs laiks, lai atbalstītu apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu un ieņemtu jaunas nišas. Tikmēr tikpat aktuāls jautājums, kas virmo visu iepriekšējās pēckrīzes posmu ir, cik daudz uzņēmēju aktīvi izmantos situāciju, lai palielinātu jaudas un attīstītos," komentē Gašpuitis.

"Ražošanas jaudu noslodze ir augusi, bet vēl nedaudz atpaliek no tā, ko redzējām 2018. un 2019. gadā. Tai pat laikā redzam, ka, lai apmierinātu pieprasījumu, tiek tukšoti saražotās produkcijas krājumi. Par arvien nozīmīgākiem šķēršļiem ražošanas apjomu kāpināšanai kļūst darbaspēka un ražošanas iekārtu trūkums. Ražošanas iekārtu trūkums lielākoties ir saistīts ar piegāžu kavēšanos un arī cenas kāpumu, kas ir pārejoša pandēmijas blakne. Šis "pārejas posms" gan var arī ievilkties vēl uz vairākiem mēnešiem. Savukārt darbaspēka trūkums būs ilgstošs izaicinājums. Ekonomikai augot, darbaspēka trūkumu kļūs arvien grūtāk risināt ar vietējiem resursiem, ņemot vērā darbspējas vecuma iedzīvotāju kritumu Latvijā. Visticamāk, būs arvien vairāk jādomā par imigrācijas politiku valsts līmenī. Ražošanas jaudu noslodzi joprojām ierobežo arī ar pandēmiju tieši saistītie izaicinājumi kā, piemēram, epidemioloģisko prasību ievērošana, kas nereti arī papildina izmaksu pozīcijas," spriež Buceniece.

Gašpuitis atzīst, ka nereti dzirdēts, – pašreizējo uzrāvienu uzņēmumi uztver ar piesardzību, kā pārejošu parādību. Tādēļ tie labāk atsakās no pasūtījumiem, nekā vērtē paplašināšanās iespējas. "Jācer, ka pārliecība nostiprināsies un aktivizēsies investīcijas, bet pašlaik vērojamā izaugsme nesabremzēsies pret jaudu robežām. Pašreizējie apstākļi ir izcili, lai uzlabotu produktu pievienoto vērtību un ieņemtu lielāku lomu tautsaimniecībā," ir pārliecināts "SEB banka" eksperts.

Augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, dārgās un ilgās piegādes ir lieli izaicinājumi gan ražotājiem Latvijā, gan arī citur pasaulē, uzsver Buceniece.

Jūlijā eirozonas ražotāju aptaujās (PMI) tika reģistrēta jau atkal jauna ražošanas izmaksu virsotne. Arī elektroenerģijas cenu kāpums pielej eļļu ugunī. Augošās izmaksas iespēju robežās tiek pārnestas uz galaproduktu. Latvijā ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā jūnijā pieauga par 13.6% gada laikā. Tās ir arī būtiski augstākas nekā pirms pandēmijas. Visstraujākais pieaugums pēdējā gada laikā ir vērojams koksnei un tās produktiem (+43%), ķīmiskajām vielām un produktiem (+15%) un metāliem (+11%).

"Tomēr ne visi uzņēmumi izmaksu sadārdzinājumu var pilnībā pārnest uz pārdošanas cenām. Ja augstās ražošanas izmaksas un izejmateriālu trūkums saglabāsies arī turpmāk, var gadīties, ka daļai šādu uzņēmumu izdevīgāk ir apturēt vai ierobežot ražošanu, lai mazinātu vai izvairītos no zaudējumiem. Labā ziņa, ka parādās atsevišķi signāli par izejvielu cenu kāpuma pierimšanu. Tomēr vēl pāragri runāt par cenu atgriešanos pirms pandēmijas līmenī," atzīst "Swedbank" ekonomiste.

Āboliņš atzīmē, ka jūlijā Baltijā turpināja strauji augt elektroenerģijas patēriņš, kas gan kopā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un dabasgāzes cenu kāpumu ir viens elektroenerģijas cenu kāpuma no iemesliem. Tomēr COVID-19 vīruss joprojām ir risks. Šobrīd Ķīna aktīvi cenšas ierobežot vīrusa delta varianta izplatību, jo tā straujā izplatība Dienvidaustrumāzijas valstīs jau ir būtiski ietekmējis šo valstu rūpniecību. Tas nozīmē, ka tuvākajos 3 līdz 6 mēnešos globālās rūpniecībās un piegāžu sistēmas problēmas var kļūt akūtākas, viņš pieļauj.

"Neskatoties uz šiem riskiem, pasaules ražotāju noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka pasaules ražošanas un piegāžu sistēmas kavēšanās, kā arī cenu spiedienu maksimums tika sasniegts šī gada maijā un jūnijā, un šobrīd situācija sāk nedaudz uzlaboties. Arī atsevišķu dabas resursu cenas ir kritušās. Tomēr pasaules ražošanas un piegāžu sistēmas darbības normalizēšanās prasīs laiku, un tā varētu nenotikt ātrāk kā līdz nākamā gada pavasarim. Viens no iemesliem ir tas, ka neskaidrība ar piegādēm uz rudens, kā arī ziemas iepirkšanās sezonu, liek tirgotājiem veikt pasūtījumus ar rezervi. Īstermiņā tas palielina pieprasījumu un pastiprina piegāžu problēmas, bet nākamgad varētu nozīmēt būtisku pieprasījuma mazināšanos. Krājumu līmeņi būs atjaunoti, un arī valstu ekonomikas atbalsta pasākumi, visticamāk, tiks mazināti, un par iespējamu pasaules rūpniecības cikla bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākamā gada sākuma, jau šobrīd signalizē Ķīnas ražotāju noskaņojums kritums pēdējos mēnešos," apraksta bankas "Citadele" ekonomists.