Top 50: pakalpojumu eksportētāji pēc pandēmijas šalts

Latvijas pakalpojumu eksports pērn samazinājies par ceturto daļu un atgriezies 2015. gada līmenī. Pat nedaudz vairāk samazinājies Latvijas top 50 pakalpojumu eksportētāju apjoms, kuru sarakstu pēc portāla "Delfi Bizness" lūguma speciāli izveidoja Latvijas Banka. Visvairāk cietusi transporta un tūrisma nozare, tomēr vienlaikus pandēmijas gadā vairākas citas nozares ir spējušas audzēt savus pakalpojumu eksporta apjomus. Portāls "Delfi Bizness" analizē, kā pērn veicies Latvijas lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem, un vērtē, kad mēs varētu atgriezties pie 2019. gadā sasniegtā pakalpojumu eksporta rekorda – 5,6 miljardi eiro.

Latvijas pakalpojumu eksports pērn sarucis līdz 4,4 miljardiem eiro, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies arī pakalpojumu saldo, pakalpojumu eksportam sarūkot straujāk nekā importam. "Tā tomēr ir pozitīva iezīme, ka pakalpojumos ir saglabājusies pozitīvā bilance – eksporta apjomi pārsniedz importu, kaut arī pārpalikums ir sarucis. Šā gada pirmajā ceturksnī tā noslīdējusi līdz 413 miljoniem eiro, kas joprojām ir iespaidīgs apjoms un nozīmīgs ekonomikas stabilitātes faktors. Ar pakalpojumos nopelnīto varam segt preču tirdzniecības iztrūkumu," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Turklāt patlaban necerēti labi, pat izcili veicas ar preču eksportu, lai arī jautājumi par šīs tendences noturību pieaug. Tajā pašā laikā vēl ir tāls ceļš ejams, līdz preču tirdzniecības bilance kļūs pozitīva.

Līdz ar Covid-19 krīzi, kas vissmagāk skāra tieši pakalpojumu uzņēmumus, Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms atgriezies 2015. gada līmenī, kad tas bija 4,4 miljardi eiro. Vēl krasāk ir samazinājies top 50 pakalpojumu eksportētāju apjoms, pērn tas bija 1,7 miljardi eiro, bet 2019. gadā – 2,2 miljardi eiro, kas ir samazinājums par 26%. Kopumā topa uzņēmumu eksporta apjoms bijis 38% no valsts iespētā, tas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pakalpojumu eksportētāju top 50 par 2019. gadu ir pieejams šeit.