Foto: Shutterstock

Dzīvojamo ēku būvniecībā sagaidāma straujāka apjoma izaugsme nekā nedzīvojamo ēku segmentā, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.- 2025, ko otrdien izskatīs Ministru kabinets.

Ēku būvniecības apjoma pieauguma prognoze 2021. gadā ir 5,9% un 2022. gadā 6,0%. Periodā 2023.-2025. gadam izaugsme varētu kļūt straujāka un būt vidēji 8,2%. Ēku būvniecībā 2021. gadā tiek prognozēts izteikti straujš izmaksu pieaugums par 11,6% - gandrīz divkārši augstāks par apjoma izaugsmi, kam prognozēts pieaugums arī turpmākajos gados, veidojot vidēji 6,1% pieaugumu gadā līdz 2025. gadam.

Transporta objektu būvniecības nozare īstermiņā saskarsies ar nestabilām tendencēm, lēš eksperti. Ekspertiem nav relatīva skaidrība un vienprātība par sagaidāmo finansējumu 2022. gadā. Transporta nozares attīstība saistāma ar būtisku pašvaldības, valsts un ES projektu realizāciju. 2021. gadā gan pēc ekspertu prognozēm, gan kombinētām prognozēm visās transporta objektu būvniecības apakšnozarēs sagaidāms pieaugums. Tomēr 2022. gadā ceļu un maģistrāļu būvniecībā un tiltu un tuneļu būvniecībā prognozēts kritums. Tas skaidrots ar struktūrfondu līdzekļu fluktuācijām, kas ietekmē ekspertu viedokļus. Laika periodā no 2023.-2025. gadam ceļu un maģistrāļu būvniecības tendences tiek novērtētas kā mērenas izaugsmes periods ar niecīgu tirgus apjoma pieaugumu. Tajā pašā laika dzelzceļu, tiltu un tuneļu būvniecībai tiek novērtēts straujš lēciens, kas saistāms ar būtiskiem "Rail Baltic" būvdarbiem. Ņemot vērā, ka šī apakšnozare ir ļoti cikliska, šiem lielajiem lēcieniem var sekot tikpat būtiski kritumi ilgtermiņā.

Pilsētsaimniecības infrastruktūras apakšnozarē ekspertu skatījums uz tālāko attīstību ir samērā optimistisks ar strauju izaugsmi virs 10% gadā no 2022. līdz 2024. gadam. Koriģējot šo skatījumu ar statistiskajām prognozēm un tādējādi iegūstot kompleksās prognozes, tiek novērtēts, ka īstermiņā šajā apakšnozarē būtu mērena izaugsme zem 10% robežas, kas laikā no 2022. gada kļūs arvien mērenāka un vidējā termiņā būs vien daži procenti gadā.

Arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes apakšnozarei laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam tiek prognozēta arvien straujāka nozares izaugsme no 6,4% 2021. gadā līdz par 17,9% pret iepriekšējo gadu 2024. gadā, izmaksas 2021. un 2022. gadā varētu būtiski pieaug par attiecīgi 13,6% un 15,7%, tomēr vidējā termiņā izmaksu pieaugums novērtēts zemāks vidēji 2023.-2025. gadā kā 5,2% gadā.

Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā 2021. gadā jārēķinās ar būtiskāko būvmateriālu izmaksu pieaugumu 14,7-14,8% apmērā, savukārt darba samaksas pieaugums novērtēts kā 6,9-7,0%.

Transporta objektu būvniecībā būtisks izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts gan būvmateriāliem (10,0%), gan mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai (10,0%), savukārt darba samaksas pieaugums novērtēts 8,0% apjomā, kam tuvu seko arhitektūras un citi pakalpojumi ar 7,8% pieaugumu. Šai nozarei raksturīgas specifiskas prognozes, ka tieši pakalpojumu izmaksas vienīgās pieaugs arvien straujāk un 2023.-2025. gadā vidēji varētu pieaugt par 9,6%.

Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā lielākais pieaugums prognozēts arī būvmateriāliem ar 15,3% pieaugumu 2021. gadā, pārējiem resursu veidiem pieaugot relatīvi mazāk – strādnieku darba samaksai par 7,6%, mašīnu un mehānismu izdevumiem par 6,6% un pakalpojumu izdevumiem par 7,7%.

Specializēto būvdarbu apakšnozarē būvmateriālu izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts 15,8% apmērā, kamēr darba samaksa izmaksu pieaugums novērtēts kā mazākais no resursu veidiem – 5,1%, tomēr joprojām vērtējams augstu.

Būvniecības resursu jomā, būtiskais izmaksu pieaugums 2021. gadā sagaidāms būvmateriāliem, kas gada griezumā tiek novērtēts 7,1% apmērā, 2022. gadā pieaugums tiek prognozēts 4,5%, bet turpmākos gadus līdz 2025. gadam vidēji par 3,1% gadā.

Strādnieku darba samaksai prognozēts vienmērīgs pieaugums līdzvērtīgs iepriekšējai piecgadei 2021. gadā pieaugot par 7,1%, bet 2022. gadā par 7,4% . Turpmākajos gados pieaugums varētu samazināties un novērtēts kā vidēji 6,5% gadā.

Mašīnu un mehānismu izmaksām prognozēts samērā nebūtisks pieaugums 1,3% 2021. gadā un 1,1% 2022. gadā. Tālākā periodā pieaugums tiek novērtēts kā vēl zemāks un varētu sasniegt 0,2% pieaugumu 2025. gadā.

Būvizstrādājumos būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā tiek prognozēts kokmateriāliem 30% apmērā, kas laika periodā no 2022.-2025. gadam varētu sasniegt vidēji 5,3% pieaugumu gadā. Otrs būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts metālizstrādājumiem 24,3% apmērā, kas turpmākos četrus gadus vidēji novērtēts kā 6,7% ikgadējs pieaugums. Apdares materiālu kategorijā (ārējā, iekšējā apdare un cita) būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā prognozēts iekšējās apdares materiāliem vidēji 11,0%, ar ikgadēju pieaugumu 6,3% nākamajos četros gados. Galveno sistēmu iekārtu kategorijā būtiskākais izmaksu pieaugums 2021. gadā tiek prognozēts elektroenerģijas sistēmām 16,0% apmērā, kas no 2021. gada varētu būtiski stabilizēties un līdz 2025. gadam vidēji augt par 3,3% gadā. Pārējās pozīcijās (automatizācijas, ugunsdzēsības, drošības, santehnikas, apkures, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas, lifti un eskalatori), izmaksu pieaugumi gaidāmi zem 8% robežas gadā.

Pēc būvizstrādājumu tirdzniecības ekspertu novērtējuma lielākais apjoma pielietojums (īpatsvars) būvniecībā Latvijā ir cementam, betonam, pildvielām, smiltīm, grantij un citiem materiāliem – kopā grupai veidojot 21% patēriņa apmēru, kam seko metālizstrādājumi 17,3% apjomā un apdares materiāli 16% apjomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!