Foto: Publicitātes foto/F64/DELFI

Lai arī pakalpojumu importētāju top 50 uzņēmumu apjomi pērn sarukuši tikai nedaudz – par 7% salīdzinājumā ar 2019. gadu, tomēr kopumā Latvijas pakalpojumu imports pērn samazinājies par 18% un atkritis 2016.–2017. gada līmenī. Vēl 2019. gadā varējām lepoties ar visu laiku rekordapjomiem gan pakalpojumu eksportā, gan importā. Portāls "Delfi Bizness" vērtē, kā pērn veicies Latvijas lielākajiem pakalpojumu importētājiem, kādas tendences novērojamas pandēmijas ietekmē un kas varētu būt gaidāms turpmāk.

Latvijas pakalpojumu imports pērn samazinājies par 18% (līdz 2,6 miljardiem eiro) un izlīdzinājies ar 2016.–2017. gada līmeni, kad tas bija 2,5–2,7 miljardu eiro apmērā. 2019. gadā, līdzīgi kā pakalpojumu eksportā, tika sasniegts visu laiku Latvijas pakalpojumu importa rekords – 3,2 miljardi eiro. "Preču ārējā tirdzniecībā Covid-19 krīze būtisku robu neiecirta un pat veicināja pieprasījumu pēc daudzām preču grupām. Tikmēr pakalpojumu eksports un imports pagājušajā gadā ļoti smagi cieta. Gadā kopumā imports bija 2016. gada, bet eksports noslīdēja līdz 2015. gada līmenim. Pakalpojumu importa atgūšanās notiek strauji, taču ekonomikai svarīgie ienākumi no pakalpojumu eksporta būtiski atpaliek," norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Latvijas top 50 importētāju sarakstā notikušas vairākas izmaiņas, kas raksturo gan pandēmijas ietekmi, gan pārmaiņas mūsu valsts tautsaimniecības struktūrā. Covid-19 ir galvenais, taču ne vienīgais iemesls, kas nesis izmaiņas Latvijas uzņēmumu sniegtajos pakalpojumu apjomos. "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saglabājas nenoteiktība attiecībā uz citām strukturālajām izmaiņām noteiktās jomās, kas ir izaicinoši ne tikai nozares uzņēmējiem, bet arī valsts ekonomiskās politikas veidošanas ziņā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!