7. decembrī laikā no pulksten 8.00 līdz 9.00 tika sasniegta jebkad augstākā elektroenerģijas stundas cena – 1000,07 EUR/MWh, bet 7. decembra diennakts vidējā cena Baltijas valstīs un Somijā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 469,03 EUR/MWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Elektroenerģijas cenas pieauga visā Eiropā: NordPool biržas zonu sistēmas references cenas kāpums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bija vēl ievērojamāks nekā Latvijā – no 10,93 EUR/MWh 2020. gadā uz 62,31 EUR/MWh 2021. gadā, akcentē AS "Augstsprieguma tīkls".
Cenu pieaugumu gada laikā veicināja vairāki apstākļi - gāzes cenu un CO2 izmešu kvotu vairākkārtīga sadārdzināšanās, zemāka vēja elektrostaciju izstrāde Eiropā, mazāka ūdens pieplūde rezervuāros Skandināvijā, kas mazināja hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzumu, un tas bija jāaizstāj ar fosilajiem resursiem. Pieaugot cenām gada laikā, 2021. gada decembrī sasniegts jauns gāzes un CO2 izmešu kvotas cenas rekords – attiecīgi 92,37 EUR/MWh un 80,10 EUR/tCO2. Gāzes cena decembrī bija vairāk nekā sešas reizes augstāka nekā pirms gada, bet CO2 emisiju kvotu cena 2021. gada laikā ir palielinājusies 2,4 reizes – no 33,51 EUR/tCO2 janvārī līdz 80,10 EUR/tCO2 decembrī.
2021. gadā Latvijā saražotas 5 609 592 MWh elektroenerģijas, kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 3,5%, sasniedzot 7 382 226 MWh gadā. Kopumā Latvijā 2021. gadā patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 75,9% apmērā (samazinājums par 1,3 procentpunktiem attiecībā pret 2020. gadu), tādējādi veidojot 1 772 634 MWh iztrūkumu, kas importēts no kaimiņvalstīm.
Būtiskākais ražošanas apjomu pieaugums 2021. gadā bijis Daugavas hidroelektrostacijās, kur vērojams ražošanas pieaugums par 4,2%, ka arī lielajās koģenerācijas stacijās - par 10,7% attiecībā pret 2020. gadu. Savukārt pārējos būtiskajos ražošanas veidos ir kritums: vēja elektrostacijās saražots par 20% mazāk, mazo koģenerācijas staciju (līdz 10 MW) devumā turpinās pēdējos piecus gadus vērojamā stabilā lejupslīde ar 26,9% kritumu 2021. gadā, ar biomasu saražots par 6,6% mazāk, ar biogāzi - par 15,3% mazāk, bet mazajās hidroelektrostacijās saražotā apjoms ir samazinājies par 1,6%.
2021. gadā par 18,3% pieaudzis elektroenerģijas imports no trešajām valstīm uz Baltiju - importētas 4 671 229 MWh elektroenerģijas, pērn imports no trešajām valstīm bijis iespējams vienīgi caur Latvijas - Krievijas starpsavienojumu. Būtiski lielāku lomu Baltijā spēlē Eiropas Savienībā saražotā elektroenerģija - no Somijas, Zviedrijas un Polijas uz Baltiju importētas 10 576 386 MWh, kas gan ir par 7,7% mazāk nekā 2020. gadā.
AS "Augstsprieguma tīkls" ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. AS "Augstsprieguma tīkls" pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" 68,46 % kapitāldaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
