Foto: LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotajā Rīgas pils senākās (kastelas) daļas restaurācijas un pārbūves projektā ir pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles – Remtera vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana.

Kā informē VNĪ, Rīgas pils senākās daļas restaurācijas ietvaros vēsturisko plašumu atguvusi pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle – Remteris. Zāles atjaunošanā ir demontētas starpsienas un starpstāvu pārsegums, atklājot tās sākotnējo plašumu. Atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai – muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža.

"Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārāmies ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem. 18. gs. pārsegumu izņemšanai un telpas orģinālā apjoma atjaunošanai sākotnējā, 16. gs. ietvarā, tika piesaistīti arī eksperti no Vācijas," norāda PS "Rīgas Pils Kastelas projekts" arhitekte, atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova.


Līdz šim pils ir atklājusi dažādas vēsturiskās liecības no saviem pirmsākumiem. Nozīmīgākās no tām ir 600 gadus senā karstā gaisa jeb hipokausta krāsns, dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, iepriekš neapzināti sienu gleznojumi kapelā un Remtera zālē, kā arī 16. gs. vēsturiskais mūris dienvidu fasādes pusē. Šobrīd aktīvi norisinās iekštelpu apdares darbi un noslēgumam tuvojas telpu restaurācija.

Īstenojot kastelas daļas atjaunošanas darbus, ir būtiski pieaugušas būvniecības izmaksas, un Daugavas gātes atjaunošanas darbu īstenošanai izsludinātais iepirkums pagaidām ir noslēdzies bez rezultāta. Kopā ar Kultūras ministriju šobrīd tiek strādāts pie nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistes. Atjaunošanas darbu ietvaros plānots pārbūvēt arī A/S "Rīgas Siltums" siltumtīklus, lai tos varētu savienot ar lietus ūdens kanalizācijas inženiertīkliem, pazemināts ielas līmenis Daugavas gātē pie Pipera torņa līdz Horna bastionam, izbūvēts tilts, kas ļaus nokļūt pie muzeja galvenās ieejas, kā arī pirmo reizi 400 gadu laikā pils pagrabtelpās ieplūdīs dabiskā gaisma.

Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru; no tiem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries".

Projekta kopējais budžets ir teju 22 miljoni eiro. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS "Rīgas pils kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta. Projektu paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sāktu iekārtot un atvērtu sabiedrībai daļu savu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!