Foto: Pixabay

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts "Latio" jaunākajā "Lauku īpašumu tirgus indeksā".

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās, skaidro eksperti. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs.

Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, samazinājies par 31%, norāda eksperti.

Vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos šā gada 3. ceturksnī samazinājusies par 11%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn. Hektāra cena nedaudz pārsniedz 3300 eiro, bet kailcirte jeb meža zeme bez mežaudzēm vidēji maksā 2300 EUR/ha – salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas samazinājums ir aptuveni 10%.

Iemesli, kādēļ meža īpašumu tirgus pēdējā pusgada laikā sabremzējies, ir dažādi, tomēr jāapzinās ciešā sasaiste ar situāciju Eiropā, skaidro eksperti. Lai gan iepriekš ieviestais embargo koksnei no trešajām pasaules valstīm ļāva cerēt uz stabilu noietu un cenām Eiropas tirgū, prognozes šobrīd nav apstiprinājušās.

Ņemot vērā recesiju, kuras aizmetņi redzami Vācijā un Austrijā, un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu.

Ārvalstu eksperti paredz, ka situācija kokmateriālu tirgū uzlabosies ne ātrāk par nākamā gada rudeni, kad atkal varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā.

Ja pirms gada pirkt krūmājus bija izdevīgi, tagad vairs ne – augušas gan šķeldas, gan darba spēka izmaksas. Lielākais Latvijas konkurents šajā ziņā ir Polija, kur ir krietni lētākās darba spēka izmaksas, kā arī Zviedrija, pateicoties vājajai kronai, kuru šobrīd ir izdevīgi konvertēt uz eiro – tas nozīmē, ka pirkt kokmateriālus no Zviedrijas ir kļuvis daudz lētāk.

"Nevar noliegt, ka meža tirgus mainās, taču tas nav apstājies. Mežu īpašniekiem pašiem ir jāizsver, kas, viņuprāt, ir labākais rīcības modelis - vai īpašuma nākotnes vērtība pēc 100 gadiem šobrīd spēj nest jūtamu gandarījumu – vai arī lielāks ieguvums būtu realizēt īpašumu tagad un iegūtos līdzekļus izmantot aktuālām vēlmēm," stāsta "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers.

"Redzam, ka mazie mežu investori jeb privātpersonas un pakāpeniski palielina savus portfeļus ar nelieliem mežu īpašumiem – ar domu, ka tas būs ieguldījums viņu pensiju fondā vai arī plāno tos nodot nākamajām paaudzēm. Un tad jau tas kalpo kā ģimenes mantojums, kurā paaudze pēc paaudzes var baudīt Latvijas mežu bagātības un piedalīties to ilgtspējīgā apsaimniekošanā," piebilst Vēbers.

Analizējot notikušos darījumos ar kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm un platību no 3 ha, secināts, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena par hektāru gada laikā nav būtiski mainījusies, uzrādot 2% kritumu – līdz 3888 EUR/ha šā gada 3. ceturksnī.

Vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksa Latvijā šobrīd sasniedz nepilnus 190 EUR/ha, savukārt augstākās vidējās fiksētās nomas maksas reģistrētas Zemgalē, cenām svārstoties no 370-375 EUR/ha.

Darījums ar augstāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu šogad reģistrēts Bauskas novada Rundāles pagastā, kur cena par vienu hektāru sasniegusi 14 865 eiro, zemnieku saimniecībai iegādājoties līdzenu lauku 7,4 ha platībā.

Kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm gada laikā krities par 22% – līdz šā gada 3.ceturksnim (ieskaitot) reģistrēti 1715 darījumi, no kuriem 58 noslēgti septembrī. Jāņem vērā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1-3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā, tomēr, salīdzinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumu skaitu pērnā gada septembrī, kritums ir vairāk nekā 70%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!