Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ja es leju sveces vai grebju koka karotes un tirgoju tās Latvijā, tikpat labi es to varu darīt arī Vācijā, Spānijā un citās Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs bez papildu atļaujām – tā vienkāršoti varētu raksturot preču savstarpējās atzīšanas principu. Tas aiztaupa uzņēmējiem, kas vēlas importēt savu preci, daudz liekas birokrātiskas jezgas.

Pats princips jau ir salīdzinoši sens, bet allaž kaut kas palika nenoregulēts, neskaidrs, notika strīdi un pārpratumi. Šī brīža "Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2019/515", no kuras izriet minētais princips, ir visplašākā un visaptverošākā. Un tomēr – lai gan Ekonomikas ministrija un tirgus uzraudzības iestādes daudz par to stāstījušas, Latvijā arvien ir uzņēmēji, kuriem vēl nav zināms par šo principu un regulu, kas visnotaļ atvieglo dzīvi un darbu un atbrīvo no daudzām "papīru būšanām".

"Eiropas Savienībā mēs iestājamies par četrām brīvībām: brīvu preču kustību, pakalpojumu kustību, personu kustību un kapitāla kustību. Uz papīra tās noteiktas jau 1993. gadā, bet dabā jau viss tik vienkārši nav. Regula palīdz nodrošināt pirmo no minētajām. Ja produkts ir likumīgi laists brīvā apgrozībā vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tas var tikt pārdots arī jebkurā citā dalībvalstī, neveicot papildu procedūras," skaidro Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone. Jāuzsver, ka šī brīža regulā, kas stājās spēkā 2020. gada 19. aprīlī, iekļauti arī lauksaimniecības produkti.

Jāņem vērā, ka savstarpējās atzīšanas principu piemēro produktiem, uz kuriem neattiecas saskaņoti ES tiesību akti (tā sauktā nereglamentētā sfēra). Reglamentētās preces ir tās, kurām visā ES ir noteikti vienādi standarti, savukārt nereglamentētās – tās, kur pieļaujama dažādība un brīvība. Piemēram, farmācijas jomā visas zāles ir reglamentētās preces, savukārt uztura bagātinātāji netiek uzlūkoti kā medikamenti, tāpēc te ir ļauta lielāka vaļa. Tiesa, Jolanta Reinsone piebilst, ka tieši uztura bagātinātāju jautājums parasti ir viens no kutelīgākajiem – ko vienā valstī liekas pieņemami tirgot, citur neuzskata par veselīgu, tieši otrādi.
Dalībvalstīm ir pilnīgas tiesības arī liegt kādas preces tirdzniecību, kaut arī citur tā atļauta, – ja, pēc atbildīgo iestāžu uzskata, tā līdzvērtīgi neaizsargā sabiedrības intereses, piemēram, var kaitēt veselībai. Argumentiem gan jābūt ļoti pamatotiem un pierādījumos balstītiem.

Savukārt, ja kādam uzņēmējam vai valsts iestādei šķiet, ka liegums noteikts nepatiesi, var vērsties ar tādu kā pretprasību dienestā SOLVIT, kas visai ērti izdarāms pasaules tīmeklī, turklāt pilnīgi par velti. SOLVIT ir dienests, kura darbību nodrošina visu ES dalībvalstu un Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas valsts pārvaldes iestādes, tā darbība pārsvarā norit internetā. SOLVIT centīsies rast risinājumu 10 nedēļu laikā kopš brīža, kad lieta pieņemta attiecīgās valsts centrā.

Jāpiebilst, ka nereglamentētās sfēras produktiem var būt noteiktas arī nacionālās prasības, kas attiecas, piemēram, uz produkta svaru, izmēru, sastāvu, marķēšanu/etiķetēšanu, iepakojumu, kvalitātes līmeni, darbību/drošību, terminoloģiju, simbolu lietojumu, testiem un testu metodēm, atbilstības novērtēšanu, izmantošanu un pārstrādi.

Eiropas Savienības dalībvalstīs ir izveidots Vienotais produktu kontaktpunktu tīkls, kur par to visu var uzzināt. Latvijā tā klientu atbalstu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls. Produktu kontaktpunkts jeb PCP ir galvenais komunikācijas kanāls starp uzņēmējiem un kompetentajām nacionālajām iestādēm un pamatā sniedz atbildes par teju visu, kas saistīts ar produkta laišanu tirgū un savstarpējās atzīšanas principu: par nacionālajiem noteikumiem un prasībām, produktu savstarpējo atzīšanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (tai skaitā SOLVIT) un tā tālāk. Konsultācijas ir bez maksas.

Vēl jāņem vērā, ka visiem produktiem, uz kuriem neattiecas ES saskaņotie tiesību akti, tātad no nereglamentētās sfēras vai tiem, kuriem noteiktas papildu nacionālās prasības, ir sava atbildīgā tirgus uzraudzības iestāde (kas par ko atbild, var uzzināt šeit).

Runājot par ES prasībām, jāsaka, ka zināšanu līmenis komersantu vidū ir atšķirīgs – ir, kas ļoti iedziļinās, un ir tādi, kam varbūt tam trūkst resursu.
Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzību centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja

"Mēs, Ekonomikas ministrija un tirgus uzraudzības iestādes, kopš regulas stāšanās spēkā esam ļoti cītīgi par to stāstījuši, bet informācijas par maz nebūs nekad. Šī regula patiešām daudziem uzņēmējiem lielā mērā atvieglo darbu, un būtu lieliski, ja par to zinātu visi, kas vēlas laist savas preces Eiropas tirgū," uzsver Jolanta Reinsone.

Ar regulu var iepazīties šeit.

Saistībā ar lapas "Latvija.lv" rekonstrukciju visu informāciju par produktu savstarpējās atzīšanas principu, regulu 2019/515, Vienoto kontaktpunktu, SOlVIT un citiem saistītajiem jautājumiem šobrīd ieteicams meklēt Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit