Ilgtspējas būtība ir atbildība – gan pret sevi, gan arī citiem. Daudzi uzņēmumi savu produktu popularizēšanā izmanto dažādus "zaļos" saukļus, taču ne vienmēr to lietojums ir pamatots. Uzņēmumam ir jāspēj apliecināt savu preču un pakalpojumu atbilstību tam vai citam apzīmējumam ar reāliem datiem un faktiem, pretējā gadījumā šāda sava produkta pozicionēšana vērtējama kā zaļmaldināšana.
Kas ir dzīves cikla analīze?
Kad produkts nonāk tirgū, tam ir noteikts dzīves cikls. Tas sākas ar produkta ieviešanu un noslēdzas ar ražošanas un pārdošanas pārtraukšanu. Ikviena uzņēmēja interesēs ir, lai šis dzīves cikls būtu pēc iespējas ilgāks. Produktu un pakalpojumu dzīves cikla novērtējums jeb analīze ("Life Cycle Assessment" – LCA) ir praktisks vadības lēmumu pieņemšanas rīks, kuram ir ļoti liela nozīme ilgtspējīgas biznesa izaugsmes veicināšanā.
Produktiem var izšķirt dažādus attīstības posmus – izstrādi, ieviešanu, attīstību, briedumu un novecošanu. Dzīves cikla analīzē tiek noteikta produkta potenciālā ietekme (gan pozitīvā, gan negatīvā) uz vidi visā dzīves cikla laikā. Pārzinot posmu, kurā prece atrodas, var labāk plānot ražošanu un pārdošanu, kā arī izstrādāt katram ciklam piemērotāko mārketinga stratēģiju.
Apzīmējumu "ilgtspējīgs produkts" būtībā var izmantot tikai tādu preču un pakalpojumu apzīmēšanai, kam ir veikta pilna dzīves cikla analīze. Korporatīvajā vidē interese par šo novērtējumu strauji palielinās. Dzīves cikla novērtējums var būt:
standartizēts, neatkarīgi pārbaudīts izvērtējums, kura noslēgumā uzņēmums iegūst oficiālu apliecinājumu par produktu un pakalpojumu dzīves cikla atbilstību noteiktiem standartiem;
vienkāršots izvērtējums, izmantojot kādu no tā dēvētā ekodizaina bezmaksas rīkiem;
pašnovērtēšana (lai gan šis nebūs īpaši objektīvs izvērtējums, to tomēr var uzskatīt par pirmo soli ceļā uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu organizācijas attīstību).
Jāņem vērā, ka uzņēmums nevar izmantot dzīves cikla analīzi savā produkta mārketingā, ja nav veikta pilnā, standartizētā, neatkarīgi pārbaudītā analīze.
Produkta vides deklarācija un oglekļa pēdas nospiedums
Savukārt produkta vides deklarācija ("Environmental Product Declaration" – EPD) ir dokuments, kurā tiek atspoguļota produkta vispārējā ietekme uz vidi visā tā dzīves ciklā. EDP ir balstīta uz dzīves cikla novērtējumu (LCA), un ražošanas, būvniecības un pakalpojumu sniedzējiem tā var būt instruments, kā nodrošināt videi nekaitīgākus produktus un palielināt uzticamību ar oglekļa emisiju pārredzamību. Deklarācija ne tikai ļauj uzņēmumam samazināt savu produktu ietekmi uz vidi, bet arī sniedz iespēju patērētājiem izvēlēties ilgtspējīgāko risinājumu.
Lai gan pašlaik tā ir brīvprātīga, deklarācijas izmantošana strauji pieaug. Jānorāda, ka Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas publiskajiem iepirkumiem jau tagad ir nepieciešama EPD attiecībā uz produktu ietekmi uz vidi.
Arī uzņēmuma CO2 pēdas nospieduma aprēķināšana var kļūt par pirmo soli ceļā uz uzņēmuma klimatneitralitāti. Bez savu emisiju pārredzamības ir grūti noteikt reālus mērķus un klimata stratēģiju. CO2 pēdas nospieduma aprēķins var kalpot dažādiem mērķiem, tostarp tas ļauj veikt pasākumus emisiju samazināšanai.
Viņš norāda, ka zinātnieki no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta un Norvēģijas Koksnes izpētes institūta vairākos kopīgos un atsevišķos projektos, kurus administrē Meža nozares kompetences centrs (MNKC) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), veic būtisku pienesumu produktu dzīves cikla pagarināšanā, izpētot visus dzīves cikla etapus un produktu uzvedību tajos no ražošanas sākuma līdz pat piegādei klientam, tādējādi sniedzot iespēju atrast risinājumus, kur veikt uzlabojumus.
"SIA EKJU nepārtraukti strādā pie uzlabojumiem un ievieš tos, vadoties pēc vides aizsardzības un ilgtspējas principiem. Mēs esam atbildīgi pret vides aizsardzību!" piebilst Danieks.
Sertifikācija arī meža apsaimniekošanā
Globālo vides problēmu risinājumos nozīmīga loma ir arī atbildīgai meža apsaimniekošanai. 1993. gadā dzīvi uzsāka jau iepriekš minētā Meža uzraudzības padome jeb FSC ("Forest Stewardship Council") ar nolūku sekmēt vides aizsardzības prasībām atbilstošu un ekonomiski dzīvotspējīgu mežu apsaimniekošanu visā pasaulē.
Latvijā FSC meža sertifikācija praksē tika uzsākta pirms vairāk nekā 20 gadiem, un šobrīd atbilstoši FSC sertifikācijas prasībām meža apsaimniekošana ir veikta vairāk nekā 1,2 miljonos hektāru un ir izsniegti vairāk nekā 350 FSC piegādes ķēdes sertifikātu. "FSC sertifikācija nereti pasaulē un arī Latvijā ir bijusi vienīgā platforma, kurā vienlīdzīgā procesā, piedaloties dažādām interešu grupām, tiek meklēti kaut lēni, tomēr vismaz pakāpeniski kompromisi ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībai," piebilst Rozītis.
Ilgtspējīga attīstība ir praktiska un būtiska biznesa panākumu sastāvdaļa. Iekļaujot ilgtspējību uzņēmuma darbībā, tas var dot ieguldījumu videi, uzlabot sava zīmola reputāciju, samazināt izmaksas un piesaistīt apzinātus patērētājus. Ilgtspējas jautājums ir viena no galvenajām Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) prioritātēm, kuras neatņemama sastāvdaļa ir praktiskas informācijas nodrošināšana tādos ilgtspējas jautājumos kā piekļuve finansējuma programmām, informācija par nepieciešamo sertifikāciju, sadarbības un biznesa partneru meklēšana ilgtspējīgām ražošanas un piegādes ķēdēm, kā arī tīkls piedāvā uzņēmumiem veikt ilgtspējas novērtējumu. Uzņēmumi, kas meklē ilgtspējīgus risinājumus, var izmantot tīkla pakalpojumus, lai atrastu īstos biznesa partnerus, piekļūtu zaļajām tehnoloģijām un izpētītu jaunus tirgus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
