Foto: Shutterstock
Pēdējo gadu krīzes un Krievijas televīzijas kanālu aizliegums 2022. gadā ir palielinājis Latvijas interneta un televīzijas mediju auditoriju. Augot pieprasījumam pēc satura, kāpušas arī mediju reklāmas cenas un ieņēmumi. Vienlaikus gan tas prasījis papildu ieguldījumus satura veidošanā. Tomēr pandēmijas un kara sekas redakcijās ir jūtamas, un tas mudina mediju organizācijas pievērst lielāku uzmanību darbinieku labbūtības uzlabošanai.

Nesenie satricinājumi  – pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā  – 2023. gadā ir aizvirzījušies otrajā plānā, taču pārmaiņas un neskaidrība apgrūtina mediju vadītāju spēju plānot attīstību. Latvijas lielākā interneta medija "Delfi" izpilddirektors Konstantīns Kuzikovs atzīst, ka laiki, kad uzņēmums varēja decembrī apstiprināt budžetu un to saglabāt nemainīgu visu gadu, ir beigušies. 

"Tagad mēs katru ceturksni budžetu pārskatām, saskaņojam ieceres ar pieejamajiem resursiem," saka Kuzikovs. Cenšoties tikt galā ar tūlītējiem izaicinājumiem, piemēram, inflāciju vai reklāmas ieņēmumu svārstībām, jāpatur prātā ilgtermiņa mērķi, taču ilgtermiņa plānošana tik nestabilos apstākļos ir kļuvusi par izaicinājumu.

Arī straujā tehnoloģiju attīstība un jaunu sociālo mediju platformu parādīšanās rada izaicinājumus. Medijiem ir jāsaprot, vai un kā reaģēt uz to, ka lasītāji un skatītāji arvien biežāk iegūst ziņas tieši sociālo mediju platformās, nevis apmeklē konkrēto mediju mājaslapas. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!