Foto: Publicitātes attēli

VAS "Latvijas Pasts" pasta nodaļu optimizāciju uzsāka pirms vairākiem gadiem, un pēdējo gadu laikā būtiski samazināts to skaits, norāda uzņēmumā.

Uzņēmums ir vairākkārtēji informējis sabiedrību, ka daudzās esošajās pasta nodaļu telpās ir jāveic remontdarbi, jo tās neatbilst vides pieejamības prasībām cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 2017. gadā bija vairāk nekā 600 fizisku pasta nodaļu. 2019. gadā kopējais nodaļu skaits bija 347. 2024. gadā bija plānots optimizēt 105 pasta nodaļas.

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās "Latvijas Pasta" vadības un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm – pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām.

Tomēr pēc finanšu aprēķiniem reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljoniem līdz 4 miljoniem eiro, lēš uzņēmumā.

Aplēstās izmaksas neietver pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

Zaudējumu visdrīzāk nebūs

2022. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 100 miljoni eiro, pretstatā 105,3 miljoniem eiro vēl gadu iepriekš. Ieņēmumi no vēstuļu korespondences 2022. gadā samazinājās par 6,3 miljoniem eiro. 2022. gadā uzņēmuma peļņa bija 2,2 miljoni eiro, un to lielā mērā nodrošināja citi ienākumi no PVN pārmaksas, kas tika atgūta, pārskatot iepriekšējo gadu uzskaiti.

2023. gada pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums bija lielāks, salīdzinājumā ar apgrozījumu 2022. gada pirmajā pusgadā. Pieauguma apjomu lielā mērā ietekmēja tranzīta sūtījumu segmenta labie rezultāti šajā periodā. Ņemot vērā uzņēmuma būtiskās fiksētās izmaksas, šī segmenta augstākie ieņēmumi un rezultāti palīdzēja nodrošināt peļņu 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt gada otrajā pusē šī segmenta ieņēmumi ir bijuši zemāki par plānoto, kur viens no faktoriem bija tas, ka Latvijas Pasts pārtrauca sadarbību Baltkrievijas sūtījumu tranzīta plūsmas apkalpošanā, kas rada uzņēmumam papildu izaicinājumus.

Kopumā 2023. gadā VAS "Latvijas Pasts" ir izdevies sasniegt augstāku apgrozījumu nekā 2022. gadā, un neauditētie rezultāti liecina, ka, ņemot vērā saņemto universālo pasta pakalpojumu kompensāciju, 2023. gads varētu tikt noslēgts bez zaudējumiem, informē uzņēmumā.

Turpinās attīstīt

"Attīstība turpinās. Uzņēmumam ir iespējami spēcīgākā vadības komanda, kuru zināšanas, profesionalitāte un pieredze palīdzēs nacionālā pasta operatora izaugsmei un pārmaiņām. Tās ir nepieciešamas, lai reaģētu uz globālajām vēsmām sūtījumu nozarē, nodrošinātu augstus korporatīvās pārvaldības standartus un saimnieciskās darbības efektivitāti," pauž "Latvijas Pasta" padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.

"Latvijas Pasts" līdz 2024. gada beigām plāno izveidot plašāko pakomātu tīklu valstī, atbilstoši mūsdienu nozares specifikai, pilnveidot universālo pasta pakalpojumu pieejamību un sūtījumu piegādes procesus, kā arī uzlabot klientu apkalpošanu.

"Latvijas Pasts" attīstīs e-komercijas sūtījumu un loģistikas biznesa segmentu, tai skaitā universālā pasta (paku un sīkpaku piegādes) un eksprespasta pakalpojumus, sūtījumus pakomātu tīklā. Paralēli uzņēmums attīstīs jaunus paku sūtījumu pārsūtīšanas virzienus, sadarbībā ar globālajiem e-komercijas pakalpojumu sniedzējiem, pozicionējot Rīgu kā loģistikas centru.

Finanšu pakalpojumu segmentā uzņēmums veicinās bezskaidras naudas norēķinus ar VISA maksājumu debetkartes un mobilās lietotnes "Latvijas Pasts" "Pay" priekšrocībām. Viena no prioritātēm paredz šogad dubultot pakomātu skaitu līdz vairāk nekā 400 punktiem, lai tie būtu vēl pieejamāki iedzīvotājiem, kā arī uzlabot digitālos pašapkalpošanās rīkus un citas funkcijas.

"Straujā tehnoloģiju attīstība būtiski maina cilvēku gaidas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas procesu, ātrumu un kvalitāti," skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare.

"Šodien jau uzskatāmi redzams, ka pasta nodaļas cilvēkiem vairs nav pirmais saskarsmes punkts ar pakalpojumiem daudzviet Eiropā. Tādējādi mums ir pēdējais laiks mainīt biznesa modeli un ieviest risinājumus, kas uzlabo klientu pieredzi un uzņēmuma finanšu rādītājus. Tam ir nepieciešamie priekšnoteikumi – pārdomāta stratēģija un darbinieku komanda, kas to ir gatava īstenot. Vienlaikus, rūpēs par vecāka gada gājuma klientiem īpaši reģionos, mēs apņemamies atrast labāko risinājumu, kā viņiem ērti saņemt gan pensijas, gan samaksāt komunālos maksājumus," viņa norāda.

Savukārt tirdzniecības pakalpojumi un maksājumu pakalpojumi ir "Latvijas Pasta" papildu darbības virzieni. Pensijas, pabalstus un atlīdzības pēc to saņēmēju izvēles var saņemt Latvijas kredītiestādes vai "Latvijas Pasta" pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā. "Latvijas Pastam" ir līgums ar VSAA par pensiju piegādi saņēmēju dzīvesvietā.

Visā pasaulē pasta nozare, t.sk. Latvijā sastopas ar universālā pasta pakalpojuma un citu tradicionālo pasta pakalpojumu, kas ietver vēstuļu un preses izdevumu piegādi, samazinājumu ik gadu par 8% līdz 14%. Pieprasījuma svārstības novērojamas arī preses izdevumu abonēšanas, neadresētās reklāmas un informatīvo materiālu piegādes un filatēlijas pakalpojumiem.

Tādējādi Eiropas un citās valstīs jau sen tiek ieviesti dažādi alternatīvi risinājumi, aizstājot pasta nodaļas ar efektīvākiem risinājumiem. Arī Igaunijā un Lietuvā ir īstenota pasta nodaļu optimizācija. Pasta pakalpojumu sniedzēji, t.sk. Latvijas Pasts aizvien vairāk meklē iespējas izvietot pasta nodaļas stratēģiskās vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, proti, tirdzniecības centros, lai pasta nodaļu darbalaiks būtu klientiem izdevīgāks un pakalpojumi tiktu nodrošināti maksimāli ērti pieejamās vietās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!