Tomēr FM uzskata, ka darbs pie PPP iedzīvināšanas jāturpina, un ir sagatavojusi priekšlikumus tālākai rīcībai.
FM norāda, ka, lai gan iepriekšējos gados ir īstenoti daudzi pasākumi PPP veicināšanai, tomēr darbojušies arī kavējoši faktori, piemēram, vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem pērn liedza valstij iesaistīties PPP projektos. Tāpat situāciju ietekmējusi globālā krīze kopumā, atzīts ziņojumā.
FM apkopotie dati liecina, ka līdz 2010.gadam valstī ir noslēgti 69 PPP projektu īstenošanas līgumi - 65 koncesijas līgumi un divi partnerības iepirkuma līgumi, bet atlikušie divi atbilst institucionālajam PPP veidam.
Arī FM aptaujātās mērķa grupas PPP pamatnostādnēs iekļauto pasākumu īstenošanu kopumā vērtē pozitīvi.
Tomēr gan infrastruktūras projekti, gan publiskie pakalpojumi aizvien galvenokārt tiek finansēti tieši no publiskā sektora, nevis izmantojot PPP, jo joprojām trūkst pieredzes un zināšanu PPP projektu īstenošanā un vadībā, kā arī vienota izpratne par PPP un PPP projektu ieviešanas pozitīvo ieguldījumu valsts attīstībā, kas kalpotu arī kā pozitīvs signāls potenciālajiem investoriem/PPP projektu partneriem, norādīts ziņojumā.
Tāpat nepastāv vienots koordinācijas mehānisms, lai nodrošinātu dažādu finanšu instrumentu savstarpējo sasaisti, nav sakārtots jautājums par PPP projektu īstenošanas atlīdzībai nepieciešamā finansējuma apjoma iekļaušanu ilgtermiņa saistību limitos. Nepietiekami analizētas tautsaimniecības nozares, lai noteiktu īpaši veicināmās un Latvijas ekonomikai ilgtermiņā nozīmīgas nozares PPP projektu īstenošanai.
Domājot par PPP tālāko attīstību, ir nepieciešama skaidri definēta valsts nostāja un politika šajā jomā, kas sasaistīta ar kopējo valsts attīstības redzējumu ilgtermiņā, norāda FM.
Tāpēc FM turpmāk iesaka īstenot pārdomātu un saskaņotu investīciju politiku, pārskatot Latvijai pieejamās ārvalstu finanšu palīdzības iespējas, veidojot koordinētu valsts atbalsta mehānismu infrastruktūras sakārtošanai. Ministrija arī uzskata, ka jāpaaugstina "PPP projektu sagatavotības un vadības kapacitāte", jo tikai pārdomāti sagatavoti projekti spēs piesaistīt gan vietējās, gan arī ārvalstu investīcijas.
Tāpat ministrija grasās nodarboties ar PPP projektu finanšu plānošanas un menedžmenta tālāku pilnveidošanu un uzlabošanu, jo "PPP projektu īstenošanas finansēšanas jautājums ir uzskatāms par vienu no jautājumiem, kas varētu radīt gan regulējuma, gan politiska rakstura riskus, jo PPP projektu īstenošana var paredzēt publiskā sektora finansiālas saistības līdz 30 (atsevišķos gadījumos arī vairāk) gadiem, kas ievērojumi pārsniedz jebkura politiskā cikla ilgumu". Tāpat plānots sakārtot valsts un pašvaldību finanšu saistību uzskaiti PPP kontekstā.
FM arī rosina nākotnē apvienot PPP un Publisko iepirkumu likumu, pirms tam gan veicot rūpīgu analīzi par to, vai šāds solis vēl vairāk nesarežģīs PPP īstenošanu.
PPP attīstībai FM plāno izmantot Eiropas Komisijas, kā arī citu starptautisko institūciju atbalsta instrumentus un tehniskās palīdzības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
