Foto: AFP/Scanpix

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ceturtdien Eiropas Savienības (ES) līderu sarunās par bloka daudzgadu budžetu ir gatavs kompromisiem, vienlaikus uzsverot Latvijas intereses.

"Mēs esam gatavi sarunām, mēs esam gatavi kompromisiem, bet arī mūsu intereses šajās sarunās ir jāņem vērā," ceturtdien žurnālistiem uzsvēra premjerministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijai pašreizējais Eiropas Komisijas piedāvājums daudzgadu budžetam nav pieņemams, tādēļ veto izmantošanas iespēja nav izslēgta. Tomēr Dombrovskis atgādināja, ka ar veto izmantošanu nevajagot aizrauties. "Ja visas 27 valstis ieradīsies ar šādām pozīcijām, tad vienošanos, visticamāk, neizdosies panākt," brīdināja premjers.

Viņš norādīja, ka Latvija savas intereses ir skaidrojusi daudzām valstīm un ES institūciju pārstāvjiem, tādēļ "izpratne un zināšanas par Latvijai un Baltijas valstīm svarīgajiem jautājumiem ir". "Līdz ar to var cerēt, ka būs arī progress šajā jautājumā."

Pirms vakarā plānotās sanāksmes patlaban Briselē notiek divpusējas konsultācijas. Uz vienu no tādām ar ES Padomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju dodas arī Dombrovskis.

Premjers prognozēja, ka šodien vai rīt taps zināms, vai ES līderi būs gatavi vienoties. Ja tā notiks, sarunas var turpināties arī parīt.

Vēlreiz atgādinot Latvijas intereses daudzgadu budžetā, Dombrovskis norādīja, ka Baltijas valstīm jānodrošina vismaz tāds maksājumu līmenis, kas atbilst nākamajai valstij ar zemāko tiešmaksājumu līmeni - Rumānijai, proti, 75% no ES vidējā rādītāja. "Nav īsti nekāda pamata argumentēt, kāpēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas zemniekiem būtu jāsaņem daudz zemāki tiešmaksājumi nekā Rumānijas zemniekiem!"

Attiecībā uz kohēzijas maksājumiem premjers akcentēja krīzē visvairāk cietušajām valstīm paredzēto izņēmumu. "Šajā gadījumā mēs tiešām varam cerēt uz labāku piedāvājumu, nekā tas ir kopumā visām valstīm."

Jau ziņots, ka Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Patlaban kohēzijas griestu apjomu piedāvāts noteikt 2,4% apmērā no IKP, taču valstīm, kuru IKP 2008.-2010.gadā kritās vairāk nekā par 1%, šis apjoms varētu būt lielāks, labākajā gadījumā sasniedzot 2,99% no IKP.

Ziņots, ka ES valstu līderi ceturtdien Briselē pulcējas uz divu dienu samitu, kas veltīts bloka daudzgadu budžetam.

Samits ceturtdien sāksies plkst.21 pēc Latvijas laika.

Vairākām dalībvalstīm novelkot savas "sarkanās līnijas" un izsakot draudus par veto uzlikšanu budžetam, sarunas par kompromisu budžeta jautājumā būs ļoti sarežģītas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!